zivs -

Vakar, kavējot vilcienu, izdomāju plānu braukt no Torņkalna. Jāzepam ļoti interesē vēsture, īpaši padomju s%^#. Norādīju uz memoriālo vagonu un stāstīju par stafu, ka tev izlauž durvis 4-os naktī, un vnk savāc visu ģimeni, kā stāv, ar minūtēs savāktu čemodāniņu. Pienāca vilciens un nejūtot balss skaļumu (nebiju nekā apsities), turpināju stāstīt vagonā visu ārprāta represiju trash. Vagons, redzēju, nosirmoja, jo es nejutu cik skaļi runāju. Jāzeps vispār nerubī ko runāt sabiedrībā, un skaļi izsprieda, ka Krievijai šobrīd ir "dirsā" (laikam no NATO, kā nopratu). Es mēģināju kompensēt, sakot, ka ja te būs, tad arī mums būs "dirsā".

Pozitīvi, vienai krievu kundzītei, kurai pelmeņi galvā, blakussēdeklī, reāli sāka raut uz augšu un nevarēja nosēdēt vietā. Arī urlas pagriezās, paskatīties.