4 | četri
19.. Feb, 2023 | 11:24
Kad multitēmu diskusijā ar puiku, neredzēju pamatojumu šo nedēļu, laiku stingri turēt pie sevis, viņš uzreiz atsaucās, ka jūtās ļoti līdzīgi. Es tā arī nesapratu, cik nopietni tas jāuztver, jo viņam ir viena dimensija vairāk, arī bez Wanda Tool.
Sirds viņam ir pavisam no pukstoša muskuļa un okeāna fluīdiem. Kad piedāvāju viņam kādu vakaru aiziet uz “Zoo naktīm”, viņš kļuva satraukts.
Skatieties un mācieties!
Viņš pisecā pārjautāja “KĀ? VIŅI TUR 24/7?!!!” Pakratīju savu ķirbi “ē, kas, ko?”, nesaprazdams. Viņam gandrīz asaras bija acīs, kamēr noskaidrojās, ka dzīvnieki 21-os tomēr dabūs mieru. Okeānam neskaitāmi (un vakar viņam, laikam ne pirmo reizi) pateicos, ka man ir tik brīnišķīgs bērns, kādu es mūžam neesmu pelnījis.
No kurienes viņam emo nogurums, interešu trūkums, četrsienības tendence un sajūta, ka mikrovide ir sastingusi? Vecišķi noraidīju, ka diezgan nereāli 15 gados "nomirt"****, “nu nav 15 gados tas iespējams”, vēl runājot no pelēkas marles kuba, pielaikojot vai tas ir iespējams, un nē – no savas pusaudža pieredzes nevaru iedomāties. Problēmas un nomāktības ir citas, nerunājot par to, ka tajā vecumā satraumētu muguru zem svara, pie kāda nonācu un pieradu pakāpeniski.
Pats dzīvs un inercē priecīgi rauts caur izmuļķošanas istabu, pat taisno uz siržu šrotu (ja es tā domātu, tā nerakstītu), un galvai uz paplātes būtu jābūt visai vienalga. Ābolu gan es tajā mutē neliktu.
Checksum
Varētu rasties iespaids, ka esmu kritis pelnīšanas gūstā. Nope. Atcerieties, nē nav svarīgi. Labāk atsvaidzināt kā Discovery, cilvēkiem, kas pārraidi nemaz neskatās, bet trešajā reizē atkārtoto piefiksē. Diezgan tracinoši, ja gribi normāli skatīties par zvēriņiem, un nejusties ar garīgās attīstības traucējumiem.
Piemēram, šonedēļu man savlaicīgi pieteica, ka darbiņš būs asap. Pirmdien, es ko? Aizvedu pusi garderobes ukraiņiem. Ak, modīte. Ceru, neuzskatīs par necieņu. Pārrados, pagulēju, padzēru redbull, bet vienalga miegains. Varbūt tā bija otrdiena, un tā līdz nedēļas vidum. Enerģija sajāta visos līmeņos, nekādi nevar noregulēt. Man ir noteikti kontrolpunkti diennaktī, kad mani vajag. Tas netraucētu miegu/darbu, ja es kā štiks 7os, pietiekami atpūties, pie spoguļa birstētu vietu, kur veiksmīgā nākotnē ieflīzēs superdārgu keramiku, vai kā jau parasti notiek, kad beigsies arī pēdējie dzerokļi, atradīsies seksīgas šūplādītes, kuras ielikt glāzē, pie pasaku stāstu naktslampiņas un gultas ar mīļoto (iedomājieties, viņš uzdrošinās operēt ar svešvārdiem). Neiet tā. Kādu dienu ir izņēmumi, un vari šļūkt pa diegu – nesaņemties nekam arī pēc 4 redbull.
**** Nebīstieties, apzīmējumu gan iedramatizēju tikai šeit
Sirds viņam ir pavisam no pukstoša muskuļa un okeāna fluīdiem. Kad piedāvāju viņam kādu vakaru aiziet uz “Zoo naktīm”, viņš kļuva satraukts.
Skatieties un mācieties!
Viņš pisecā pārjautāja “KĀ? VIŅI TUR 24/7?!!!” Pakratīju savu ķirbi “ē, kas, ko?”, nesaprazdams. Viņam gandrīz asaras bija acīs, kamēr noskaidrojās, ka dzīvnieki 21-os tomēr dabūs mieru. Okeānam neskaitāmi (un vakar viņam, laikam ne pirmo reizi) pateicos, ka man ir tik brīnišķīgs bērns, kādu es mūžam neesmu pelnījis.
No kurienes viņam emo nogurums, interešu trūkums, četrsienības tendence un sajūta, ka mikrovide ir sastingusi? Vecišķi noraidīju, ka diezgan nereāli 15 gados "nomirt"****, “nu nav 15 gados tas iespējams”, vēl runājot no pelēkas marles kuba, pielaikojot vai tas ir iespējams, un nē – no savas pusaudža pieredzes nevaru iedomāties. Problēmas un nomāktības ir citas, nerunājot par to, ka tajā vecumā satraumētu muguru zem svara, pie kāda nonācu un pieradu pakāpeniski.
Pats dzīvs un inercē priecīgi rauts caur izmuļķošanas istabu, pat taisno uz siržu šrotu (ja es tā domātu, tā nerakstītu), un galvai uz paplātes būtu jābūt visai vienalga. Ābolu gan es tajā mutē neliktu.
Checksum
Varētu rasties iespaids, ka esmu kritis pelnīšanas gūstā. Nope. Atcerieties, nē nav svarīgi. Labāk atsvaidzināt kā Discovery, cilvēkiem, kas pārraidi nemaz neskatās, bet trešajā reizē atkārtoto piefiksē. Diezgan tracinoši, ja gribi normāli skatīties par zvēriņiem, un nejusties ar garīgās attīstības traucējumiem.
Piemēram, šonedēļu man savlaicīgi pieteica, ka darbiņš būs asap. Pirmdien, es ko? Aizvedu pusi garderobes ukraiņiem. Ak, modīte. Ceru, neuzskatīs par necieņu. Pārrados, pagulēju, padzēru redbull, bet vienalga miegains. Varbūt tā bija otrdiena, un tā līdz nedēļas vidum. Enerģija sajāta visos līmeņos, nekādi nevar noregulēt. Man ir noteikti kontrolpunkti diennaktī, kad mani vajag. Tas netraucētu miegu/darbu, ja es kā štiks 7os, pietiekami atpūties, pie spoguļa birstētu vietu, kur veiksmīgā nākotnē ieflīzēs superdārgu keramiku, vai kā jau parasti notiek, kad beigsies arī pēdējie dzerokļi, atradīsies seksīgas šūplādītes, kuras ielikt glāzē, pie pasaku stāstu naktslampiņas un gultas ar mīļoto (iedomājieties, viņš uzdrošinās operēt ar svešvārdiem). Neiet tā. Kādu dienu ir izņēmumi, un vari šļūkt pa diegu – nesaņemties nekam arī pēc 4 redbull.
**** Nebīstieties, apzīmējumu gan iedramatizēju tikai šeit