26.. Jan, 2023 | 07:12

Kādas šausmas. Paēdu, apgūlos uz brīdi, muguru atpūtināt, ka kauli novaidējās, skeletam iztaisnojoties. Pamodos jau nokavējis himnu, vai drīzāk, ap tām minūtēm, virtuves klusumā pīpējot pamošanās cīgu, un nebija jāstāv kājās 2min, kamēr noskan "Kaķis svētī Latviju". Dievs ir draugs, viņs pasmaida par bērna jokiem. Kaķis mans ukulele, uķi puķi, nešķirami draudziņi. Viņš man pretī uķi, puķi.

Darba kolēģis (cilvēks, ar ko sazinos mostoties un ejot gulēt) dodas atvaļinājumā, un tad nu dragā visu, kas jāpaspēj līdz ned. beigām. Man 3h miega ir win=win, vairs neblurojas monitora burti, un nav pusstundu jādomā, ē, pag, ko es tagad biju gribējis darīt. Vāveres ritenis nav un ir čoms. Gada beigās vispār nesekoju excelim, kā biju atvēzējies, bet nu arī nokrešoju ar tādu ātrumu.

Kā mani kaitina, ka jau 15min rakstu par neko, ko pat negribu spiest "iepukstēt". Bezcennijs laiks in the bin, teksts arī uz trash folder. Laikam sapriecājos par atšķirībām, pirms un pēc pagulēšanas. Dragā vecīt! Pēdējā pusotrā darb-prokrastinēšan-druskpagulēt diena, pirms 2 ned t.s. atvaļinājuma.

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}