Friends

ja nebūtu spēja just sāpes, tad griezt miesu pēc sajūtām būtu tāpat, kā griezt kāda dzīvnieka gaļu.

jūs arī skatāties filmas pēc zodiaka ieteikumiem?

Mani vienmēr ir mulsinājis un fascinējis jautājums par to, vai mežā koks nokrīt ar skaņu, ja apkārt neviena nav. Es sāku saprast, ka man tie ir tie ikdienišķie brīži, ko mēs piedzīvojam blakus kādam, kuru personiski īpašie brīži nekļūst par publiskās apziņas notikumu. Tanī ir kaut kāda fascinējoša mistērija, ka es varēju būt blakus kādam nozīmīgam brīdim, un tā arī par to nekad neuzzināt.

Es biju aizgājis uz filmu visgarlaicīgākā kinoteātrī, lai pustukšā zālē pārbaudītu, kā es jūtos par special thanks sadaļu filmas beigu titros. Turpinot meža metaforas, lai uzzinātu, kas atrodas aiz meža, ir jāiet mežā iekšā. Daudzi, baidoties no tā, ko viņi mežā sastaps, mēdz izlikties, ka meža nemaz nav. Man noteikti piemita paradums izvairīties no lietām, kas varētu izraisīt sarezģītas emocijas, un arī šoreiz es gandrīz noignorēju šo filmu, bet tad uzdūros vienas intervijas fragmentiem, un nolēmu pārbaudīt, kas tad man tur dziļumā vēl mājo.

Uzreiz atzīmēšu, ka šis nav un nevar būt filmas māksliniecisks vērtējums. Ši filma man ir bijusi klātesoša kādā dzīves posmā vēl pirms tās tapšanas, un man ir daudz personisku jūtu par to. Es zināju, kas mani tajā kaitinās, un neesmu kļūdījies, maigi sakot. Kas bija mazliet lielāks pārsteigums, ka tā spēja arī brīžiem sāpināt. Beigās es tajos garajos titros savu vārdu tā arī neieraudzīju, kas no vienas puses bija stulbi, no otras - uz to brīdi es jau biju pilns ar visādām citādām emocijām, un nu jau bija mazliet vienalga.

Lai vai kā, visi personāži ir izdomāti, un visas līdzības ar īstiem cilvēkiem ir tikai sakritība. Dažādu cilvēku uztverē un pieredzē mēs esam diezgan dažādi cilvēki, un es drošvien pats savu pagātnes es varētu vairs nepazīt un nesaprast.

pasaules galu jau vairs negaidam?

ļoti traucējoši, ka manus ierakstus var izlasīt mans vīrs.
tāpēc par jebkādu izdomātu vardarbības veidu jāklusē. pagājušajā 5dienā nosaucu sevi par maitu. laikam sāku ticēt tam kā mani sauc.
Kā sauc, tā atsaucas!

esmu nogurusi

sāku kļūt greizsirdīga uz bērnu, jo viņam sāk interesēt tētis. tas jampadracis, kurš ir ārprātīga dauzīšanās. viss būtu ok, ja tēvam ar reakciju viss būtu ok, bet tā ir bremzēta. ja, nedod Dievs, kaut kas notiktu, tad vainīgs būtu nevis viņš, bet vieta, istaba, tās iekārtojums, dzīvoklis, māja, pagalms, parks, koks, iela, pilsēta; noteikti, ne bremzētība.

jā, es pārspīlēju!

esmu atlaidusi sevī stresiņu par neizdošanos. tam vēlētos ticēt. bet, kāpēc nē? man ir akadēmiskais, es varu "atļauties" neizdarīt kaut ko, kas bremzē un nekustas, jo jau pašā saknē ir samocīts.
nesaprotu, kāpēc, no vietas puses nodaļa grib, lai koncentrējamies uz ilgspējīgu dizainu, bet tajā pašā laikā vēlas NOZĪMĪGU konceptu? kāpēc? kāpēc nedrīkst darī, kā jūt un patīk, koncepts no tā arī radīsies. nepievilkts. brīvs.

šobrīd nodaļā ir skandāls. komisija izlēma, ka visur, visur nodaļā būs novērošanas kameras. domāju, ka tas ir tikai sākums, pēc tam tās būs visā LMA.

ir lielas pārdomas par pagātni un tagadni. kas es esmu? kā cilvēks, kā sieviete, kā bērns, kā māte...

man skauž, ka bērna tēvs var pieslēgties visam tad, kad to vēlas. salīdzinoši ar mani, ka tas ir "nolaupīts" laiks man pašai (drausmīgi izklausās), kuru es nevaru ieslēgt, kad vēlos. man vnk ir jābūt.

jau sen šķiet, bet nekad neteicu skaļi, ka Brekte atdarina Marilyn Mensonu. bet tas jau tikai aklajam nav bijis redzams...

ļoti nepatīk privātais pii Sparģeļu ielā, jo šķiet, ka jebkuru progresu tas noved uz regresu. un, lai arī dl ir līdz pl.19, ja atnāc vēlāk par 17.40, esi slikts vecāks.

vissideālāk būtu, ja būtu divi draugi nevis viens, vai trīs.

Agrimatco var iegādāties sparģeļu stādus !

"Failu nepieejamība tika skaidrota ar to lielo apjomu - tos nebija iespējams pārnest uz zibatmiņu, tādēļ tie saglabāti "Blu-ray" formātā, kura nolasīšanai nepieciešamā aparatūra esot pieejama tikai prokuratūrai."

Mad Max Fury Road vai Mad Max High Octane Collection?

Atslēga uz laimes sajūtu ir pateicība par visu, kas bijis, ir un būs.

man bija diezgan labi paveicies ar to, ka, kad mana vecmāmiņa pārdeva savu dzīvokli, lai pārvāktos uz pansionātu, es vēl dabūju tur paviesoties, un salasīt sev mīļas lietas
neko materiāli īpašu, drīzāk bērnības atmiņu lietas, pavisam triviālas, kā zupas kauss, piemēram
tagad es savus svētku gladus klāju ar vecmāmiņas galdautiem, kurus atceros kopš bērnības
un tas ir labi, un mīļi, un pareizi

PK (2014)

"On April 2, both NRA.lv and the Pravda network began publishing the same distorted composite: the 1997 reference grafted onto the Lavrov meeting, the claim that Stoltenberg acted without informing allies. NRA.lv reproduced it without checking it against the original book. The Pravda network then added a second layer: embedding the story alongside Matvienko's threats, drone incidents, and Baltic economic decline reporting.

It doesn’t stop here. Ukrainian media picked up the story, citing Baltic Sentinel as the source and reproducing the same distortions in that review: RBC-Ukraine under the headline “Stoltenberg accused of eyeing buffer zone with Russia,” while UNN framed it as Stoltenberg having “proposed to Russia to create a buffer zone in Eastern Europe before the invasion of Ukraine.” Euromaidanpress published a lengthy analysis under the headline “Stoltenberg offered Russia NATO troop withdrawals from the Baltic region — without asking the Baltic states.”

Then Ground News, a Canadian news aggregation service, aggregates the story from multiple sources, including Lithuanian national broadcaster LRT, whose coverage is more balanced. It framed it as “Stoltenberg considered talks with Russia without eastern allies,” but still relying on the Baltic Sentinel rather than on the book.

Then the story reached mainstream media across the Baltic states: in Latvia through NRA, TV3, LSM, TVNET, and Puaro; in Lithuania through LRT; while in Estonia it originated in Sirp and the Baltic Sentinel but was not picked up by ERR or Delfi as far as can be determined. At this point the fabricated composite — secret negotiations, troop withdrawal to 1997 positions, buffer zone from the Baltic states — has crossed from the Russian-language influence ecosystem into the Latvian-language mainstream."

No The Stoltenberg Buffer Zone Hoax: Anatomy of a Disinformation Operation Against the Baltic States

Tas kādā intelektuālā voidā mēs tagad dzīvojam - nedēļu garš cepiens par grāmatas recenziju. Grāmatu neviens nav lasījis, un, šķiet, arī netaisās lasīt. Maksimālā programma - skrīnšots no atsevišķas grāmatas lappuses (pazīstams arī kā no konkteksta izrauts fragments). Smadzeņu puve ir pieņemta kā normalitāte.

Skatos, ka cilvēki ir reaģējuši uz jaunu Agneses Irbes svētku pārspriedumu par kristīgās civilizācijas bojāeju. Negāju iepazīties ar pilnu pārspriedumu, bet viens citāts man lika pašam aizdomāties par vienu trendīgu parādību. Atkal jau notika atsaukšanās uz viena autora fikcijas darbiem, kurā tiek pareģots, ka Eiropas lielajās galvaspilsētās būs aizliegts svinēt Lieldienas, jo apkārt būs saceltas mošejas. Svētkiem ļoti piemērots fantasms.

Man šķiet interesants vārda "aizliegts" lietojums. Ja vien mēs neticam tam, ka visi ieceļotāji pa taisno nonāk varas un likumdošanas posteņos, visdrīzāk mēs te runājam par to, ko konservi nicīgi sauc par "politkorektumu" vai "woke". Tātad, par iespējamu pašcenzūru. No vienas puses ir nepatīkami savu realitāti pielāgot dusmīgam pūlim, bet šīs civilizāciju sadursmes teorijas faktiski balstās uz to, ka viens dusmīgs pūlis skaitliski sāks pārspēt otru dusmīgu pūli. Politkorektajam woke visdrīzāk aizliegums svinēt Jēzus augšāmcelšanos stāv kaut kur tur tajā pašā plauktiņā kur aizliegums veikt abortu. Cita starpā dusmīgs pūlis mūs ir novedis pie četrdesmit stundu darba dienas, nevis faktiski vergu darba. Vēl no citas puses woke nozīmē arī to, ka tu izvēlies lietot valodu, kura tavam sarunu biedram nav aizvainojoša, jo vēl bez bailēm eksistē arī empātija. No tā savukārt izriet, ka empātija arī var tikt uztverta kā ierobežojoša, un var radīt apdraudējumus, un apzināta agresija daļai sabiedrības sniedz drošības sajūtu. Kas, protams, arī ir saprotams, dabā netrūkst tam piemēru, bet tas nozīmē arī to, ka tur kaut kur jābūt kādam, kas pieskata šos viegli trigerējamos pūļus, un meklē līdzsvaru starp šiem visiem spēkiem, lai tie netraucētu viņu iespējai mierīgi apmeklēt kādu teātri vai restorānu. Jeb izmantojot citas metaforas, mēģina pieskatīt, lai bērni savā starpā nesakaujas.

Interesanti, ka Jēzus mācība iekļaujoši apvienotu šobrīd savstarpēji pretnostatītu politisko grupējumu deklarētās vērtības un principus.

1) Uzticības un uzticēšanās pilnas attiecības ģimenēs, monogāmas attiecības kā labākais modelis laulātajiem un viņu bērniem.

"Sieviete Viņam saka: "Kungs, dod man tādu ūdeni, ka man vairs neslāpst un nav jānāk šurp smelt." Tad Viņš tai saka: "Ej, sauc savu vīru un nāc šurp!" Sieviete Viņam atbild: "Man nav vīra." Jēzus viņai saka: "Tu pareizi esi sacījusi: man nav vīra, - jo pieci vīri tev ir bijuši, bet, kas tev tagad ir, tas nav tavs vīrs. Šai ziņā tu esi runājusi patiesību."

"Un pienāca farizeji un, Viņu kārdinādami, jautāja Viņam: "Vai vīram atļauts no savas sievas šķirties?" Bet Viņš atbildēdams tiem sacīja: "Ko Mozus jums ir pavēlējis?" Bet tie sacīja: "Mozus atļāvis rakstīt šķiršanās rakstu un šķirties." Un Jēzus tiem sacīja: "Jūsu cietās sirds dēļ viņš jums šo bausli rakstījis. Bet no pasaules iesākuma Dievs viņus radījis vīru un sievu. Tādēļ cilvēks atstās savu tēvu un māti, un tie divi būs viena miesa. Tad nu tie nav vairs divi, bet viena miesa. Tāpēc, ko Dievs savienojis, to cilvēks lai nešķir." Un mājās Viņa mācekļi jautāja Viņam par to pašu lietu. Un Viņš tiem saka: "Ja kas no savas sievas šķiras un citu precē, tas laulību pārkāpj pret viņu. Un, ja sieva no sava vīra šķiras un ar citu apprecējas, tā pārkāpj laulību."

2) Piedošana un nepaaugstināšanās, soda vietā dodot iespēju laboties; dzimumu līdztiesība.

"Bet rakstu mācītāji un farizeji atveda sievu, kas bija pieķerta laulības pārkāpšanā; un, to vidū nostatījuši, tie sacīja Viņam: "Mācītāj, šī sieva pieķerta laulības pārkāpšanā. Un Mozus savā bauslībā mums ir pavēlējis tādas nomētāt akmeņiem. Ko Tu saki?" Bet Jēzus, pie zemes noliecies, rakstīja ar pirkstu smiltīs. Kad nu tie uzstāja Viņam ar savu jautāšanu, Viņš pacēla galvu un sacīja: "Kurš no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu! Kad nu tie uzstāja Viņam ar savu jautāšanu, Viņš pacēla galvu un sacīja: "Kas no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu!" Un, atkal noliecies, Viņš rakstīja smiltīs. Bet tie, to dzirdējuši, aizgāja cits pēc cita, sākot ar vecajiem. Un Jēzus palika viens līdz ar sievu, kas vidū stāvēja. Un Jēzus, atkal galvu pacēlis, sacīja viņai: "Sieva, kur viņi ir? Vai neviens nav tevi pazudinājis?" Viņa atbildēja: "Neviens, Kungs!" Tad Jēzus sacīja: "Arī Es tevi nepazudinu; ej un negrēko vairs!"

3) Greznība un īpaša attieksme tad, kad tā ir nepieciešama - svarīgos, īpašos tautas saliedētības, upuru un to piemiņas brīžos.

"Bet, kad Jēzus bija Betānijā spitālīgā Sīmaņa namā, viena sieva piegāja pie Viņa, tai bija akmens trauciņš ar dārgu svaidāmo eļļu, kuru tā izlēja Viņam uz galvu, Viņam sēžot pie galda. Kad mācekļi to redzēja, tie apskaitās un sacīja: "Kamdēļ šī izšķērdība? To varēja dārgi pārdot un naudu izdalīt nabagiem." Bet Jēzus, to nomanījis, sacīja tiem: "Kam jūs apgrūtināt šo sievu? Viņa pie Manis ir padarījusi labu darbu. Jo nabagi ir arvien pie jums, bet Es neesmu arvien. Jo, izliedama šo eļļu uz Manu miesu, viņa gribējusi Mani kapam svaidīt. Patiesi Es jums saku: kur vien visā pasaulē sludinās šo evaņģēliju, tur arī sacīs viņai par piemiņu, ko tā ir darījusi."

4) Pārmērīga ienākumu nevienlīdzība izraisa abpusēju norobežošanos - bailes zaudēt materiālās vērtības no vienas puses un skaudība no otras, abos gadījumos novēršot no būtiskā - pateicībā un priekā apzināties savu un savu līdzcilvēku eksistences vienreizīgumu un pašrealizēties - sabalansēti savā un sabiedrības labā. Ienākumu sabalansētība kā ētiski-ekonomisks princips, bagāto un stipro materiāla palīdzība handikapētajiem kā goda lieta, bet samērīgi, lai tiem nezustu motivācija atbilstoši savām spējām turpināt vairot ienākumus un ar tiem arī dalīties.

"Bet Jēzus, viņu uzlūkodams, iemīlēja viņu un sacīja: "Vienas lietas tev trūkst - ej, pārdod visu, kas tev ir, un dod nabagiem; tad tev būs manta debesīs; ņem krustu un seko Man." Bet tas, par šo vārdu noskumis, aizgāja bēdīgs; jo viņš bija ļoti bagāts. Un Jēzus skatījās apkārt un saka uz Saviem mācekļiem: "Cik grūti bagātie ieies Dieva valstībā!" Un mācekļi iztrūcinājās par Viņa vārdiem. Bet Jēzus atkal griežas pie tiem un saka: "Bērni, cik grūti ir ieiet Dieva valstībā! Vieglāk ir kamielim iziet caur adatas aci nekā bagātam ieiet Dieva valstībā." Bet tie vēl vairāk pārbijās un sacīja savā starpā: "Kas tad var tapt glābts?" Jēzus, tos uzlūkodams, saka: "Cilvēkiem tas neiespējams, bet ne Dievam, jo Dievam visas lietas iespējamas."

5) Saprātīga un mērķtiecīga darbošanās, attīstot savas spējas līdz izcilībai, un reizē garīgās prakses un to izkopšana, gatavošanās nāves brīdim, lai arī nezinot, kad tas pienāks.

"Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu, un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja. Tūlīt nogāja tas, kas bija dabūjis piecus talentus, darbojās ar tiem un sapelnīja vēl piecus. Tā arī tas, kas bija dabūjis divus, sapelnīja vēl divus klāt. Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu.
Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem. Tad atnāca tas, kas bija dabūjis piecus talentus, atnesa vēl piecus un sacīja: kungs, tu man iedevi piecus talentus; redzi, es sapelnīju vēl piecus. Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā. Arī tas, kas bija dabūjis divus talentus, atnāca un sacīja: kungs, tu man iedevi divus talentus; redzi, es sapelnīju vēl divus. Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā. Bet atnāca arī tas, kas bija dabūjis vienu talentu, un sacīja: es pazīstu tevi kā bargu cilvēku, tu pļauj, kur neesi sējis, un salasi, kur neesi kaisījis. Es baidījos un aizgāju un apraku tavu talentu zemē. Te viņš ir, ņem savu mantu.
Bet viņa kungs atbildēja tam un sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps. Ja tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis, tad tev vajadzēja dot manu mantu naudas mainītājiem; es pārnācis būtu saņēmis savu naudu ar augļiem.
Tāpēc ņemiet viņa talentu un dodiet to tam, kam ir desmit talentu."

6) Nepieļaut varas pozīcijā eosošo divkosību, kas izpaužas kā to interešu, ko tie it kā aizstāv, ignorēšana, pašiem gūstot labumu.

"Tad Jēzus runāja ar ļaudīm un saviem mācekļiem,
Sacīdams: Rakstu mācītāji un farizeji ir nosēdušies Mozus krēslā.
Visu, ko viņi jums saka, to ievērojiet un dariet, bet pēc viņu darbiem nedariet, jo viņi gan saka, bet paši nedara.
Jo viņi sasien smagas un nepanesamas nastas un uzkrauj tās cilvēku pleciem, bet paši negrib tās ar pirkstu kustināt.
Un viņi tāpēc dara visus savus darbus, lai ļaudis tos redzētu: viņi lieto platas lūgšanas siksnas un garus pušķus pie drēbēm.
Viņi mīl pirmās vietas mielastos un pirmos sēdekļus sinagogās.
Un lai ļaudis viņus tirgus laukumos sveicinātu un sauktu par "rabbi".
Bet jūs nesaucieties par rabbi, jo viens ir jūsu Mācītājs, bet jūs visi esat brāļi!
Un nevienu nesauciet virs zemes par tēvu, jo viens ir jūsu Tēvs, kas ir debesīs.
Un nesaucieties par mācītājiem, jo viens ir jūsu Mācītājs - Kristus!
Bet lielākais starp jums lai ir jūsu kalps!
Bet kas sevi paaugstinās, tiks pazemots; bet kas sevi pazemos, tiks paaugstināts.
Bet bēdas jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi, jo jūs aizslēdzat debesvalstību cilvēkiem; jūs paši neejat iekšā un neļaujat ieiet tiem, kas to vēlas.
Bēdas jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi, jo jūs apēdat atraitņu mājas, skaitot garas lūgšanas; tāpēc jūs saņemsiet bargāko sodu.
Bēdas jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi, jo jūs apstaigājat jūru un sauszemi, lai iegūtu kaut vienu jūdu ticībai; un, kad tas noticis, tad jūs padarāt viņu par elles mantinieku, divreiz ļaunāku, nekā jūs paši.
Bēdas jums, jūs aklie vadoņi, kas sakāt: ja kāds zvēr pie svētnīcas, tas nav nekas, bet kas zvēr pie svētnīcas zelta, tam tas jāpilda.
Jūs, neprātīgie un aklie! Jo kas vairāk: vai zelts, vai svētnīca, kas svētī zeltu?
18Un, ja kas zvēr pie altāra, tas nav nekas; bet ja kāds zvēr pie dāvanas, kas atrodas uz tā, tam tas jāpilda.
Jūs aklie! Kas vairāk: dāvana vai altāris, kas svētī dāvanu?
Kas zvēr pie altāra, zvēr pie tā un visa, kas uz tā atrodas.
Un kas zvēr pie svētnīcas, zvēr pie tās un pie visa, ka tanī atrodas.
Un kas pie debesīm zvēr, tas zvēr pie Dieva troņa un pie tā, kas uz tā sēd.
Bēdas jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs dodat desmito daļu no mētrām, dillēm un ķimenēm, bet neievērojat svarīgāko bauslībā: taisnību, žēlsirdību un ticību. Šo jums vajadzēja darīt un to neatstāt."

7) Bērnu tiesību aizsardzība un tikumīga (ētiska) sabiedrība, kas nesabojā bērnu pirmreizējo apskaidrību ar traumējoši pazemojošu attieksmi, vai ar izaicināšanu uz lepnību, tiekšanos pēc neētiskas publicitātes, varas un mantas iegūšanas kā vērtībām, nemaz nerunājot par pret bērniem vērstām krimināmi sodāmām darbībām, tā vietā atzīstot savas kļūdas, atvainojoties un tiecoties pašiem savu zaudēto apskaidrību atgūt.

"Tanī pašā stundā mācekļi gāja pie Jēzus un sacīja: "Kas gan ir lielākais Debesu valstībā?" Un Jēzus pasauca bērnu, nostatīja to viņu vidū un sacīja: "Patiesi Es jums saku: ja jūs neatgriežaties un netopat kā bērni, tad jūs nenāksit Debesu valstībā. Tāpēc, kas pats pazemojas kā šis bērns, tas ir lielākais Debesu valstībā. Un, kas uzņem tādu bērnu Manā Vārdā, tas uzņem Mani. Bet, kas apgrēcina vienu no šiem vismazākiem, kas tic uz Mani, tam būtu labāk, ka tam piesietu dzirnu akmeni pie kakla un to noslīcinātu jūras dziļumā."

Secinājums. Augšminētie citāti noklāj gan politiski kreisā, gan labēja spektra vērtības un ataino tās kā vienlaikus praktiski realizējamas. Esošie politiskie pretnostatījumi ir pašu grupējumu mākslīgi sašaurināti noteiktu politisko ambīciju realizēšanai, nevis sabiedrības labāko interešu aizstāvībai. Jo tad tiem būtu jāapvienojas, kas liktos kā piekāpšanās līdz šim deklarētās, šaurās principu kopas priekšā. Katrai politioskajai krāsai ir uzkrāts politiskais kapitāls, līdzīgi kā bagātnieka sakrātā manta, ar kuru tas nav gatavs dalīties un tāpēc aiziet noskumis, tā arī neieguvis apskaidrību un piepildījumu.

Bet - "Dievam visas lietas iespējamas."

ņoki gultā

Humint (2026)
(Spoileris - Vladivostokā Pulkveža Brieža un Elizabetes ielu krustojumā redzami Narvesen un Swedbank logotipi)

Tas ir mazliet fascinējoši, ka statistiski dati un zinātniskais konsensus var tik viegli tikt aizstāsts ar "viens džeks man izstāstīja". Sure, prāts ir jāspēj turēt atvērts jaunām lietām, jo netrūkts kolektvo pārliecību, kas neiztur laika pārbaudi, bet kritiskuma līmenim būtu tomēr jābūt mazliet augstākam par uzticēšanos pirmajam garāmgājējam ar viedokli. Īpaši jau šobrīd, kad viedokļu ģenerēšana ir monitizējama, un saturs un kvalitāte bieži vien pat nav svarīga.