nāriņas |
|
11:08am 11/03/2021 |
|
mazo nāriņu pulks kā zušu orda peld pret straumi tumsa ir bieza kā pārrūdzis piens un tikpat rūgta nav vajadzīgs mēness lai noteiktu ceļu viņu acis redz cauri naktij viņu acis redz cauri klintīm viņu acis kā jāņtārpiņi vīd viļņos un lūkojas cauri piekrastes māju sienām
viņas sastellē sevi kā kolāžas māju cietajās sienās izsekodamas soļus un grimases viņas tās piemēra kā piemēra kleitas un kurpes
viņas mūžīgi aizmirst un attopas kaulainas kā izskaloti koku prauli bālām sejām kurās vaibsti slīd kā ūdenī izlijis benzīns
mazo nāriņu pulks peld gar krastu un lasa krasta ļaužu atstātajos soļos ierakstītas ceļazīmes tad viņas tās izšuj jūras dzelmē un spēlē cilvēkos
viņas pārtiek no maziem pusmēnešiem lāsītēm un oļiem kas krāsoti rozā oranžās un baltās krāsās atkal un atkal sevi mānot ka tie viņām iemācīs staigāt
mazās nāriņas peld gar manu māju es jūtu kā tās mani vēro kad es ēdu savus pusmēnešus lāsītes un oļus kas krāsoti rozā oranžās un baltās krāsās
kad es atkal un atkal sevi mānu ka tie mani iemācīs mierīgi elpot |
|
|
|
Post |
|
|
|