| |
|
| 02:20pm 14/09/2020 |
| |
kāda smaga un kaistoša čūla mezglā sasietas iekšas saspiež
un neatlaižas par spīti tam
ka tu viņu glaudi un aplej ar ūdeni sāļu
un lolo kā azotē odzi
kāds aizvainots uztūcis audzējs
kāds nejauši norīts un aizdedzies viltus dzintars
kāds ļauns gars bez miesas zem ādas
kāda svilstoša sūrstoša nesamanība
kad izdils kā sausas siekstas tavas kājas
kad kritīs tava mute tavas acis tavas ausis
nemaz nebūs jāpieliecas
lai satvertu galvu rokās
jo smagums kas nes sevī debesis
tevi pie zemes
būs nospiedis pats |
|
| |
|
Post |
| |
|
|