| |
|
| 04:55am 19/06/2020 |
| |
Ak koki kas skatieties uz mani cauri manu logu stikliem
Bet iekšā nenāciet un nesveicinieciet
Cik gadus esmu pie jums nākusi
Vaicājusi sēdējusi raudājusi
Man jūsu pietrūkst vairāk kā nekā up
Man nekas nepieder un jūs man blakus
Es nespēšu bez jums nest dzīvi tālāķ
Es atsakos es smoku es raudu man sirdī rauj krampjus
Kad koki mirst
Kad bites mirst
Kad nobradā dīķus upes un ezerus
Neviens ar upi nekad neko nav saskaņojis
Un upe sēc uz vaid apgānīta
Piegānīta piespļauta apčurāta kaut kur tek
Bet netiek prom no gānītājiem
Smagi kuģi spiežas upē un nes sev līdz vecu eļļu
Melna nāve pārklāj jūru zivīm ieelpojot ūdeni žaunas saķep vecos kabatlakatiņos
Ai koki nenīstiet
Palīdziet
Es baidos
Bez jums es dzīvot nevaru
No jums es nāku
Es esmu viens no jums
Es esmu jums māsa |
|
| |
|
Post |
| |
| ES JUTU KAUT KADU DEBILU IEKSEJU CENZURU TAM KAA IR UN KAA NAV JARAKSTA DZEJA UN ES ESMU TIK SAPINUS |
|
| 04:58am 19/06/2020 |
| |
Man apkārt sprāgst vardes manas rokas ir no koka
Man apkārt sprāgst vardes manas rokas ir no koka
Es atveru aizskarus es atveru durvis’
Ārā vairs nav citur
Un iekšā vairs nav prom
Es atsakos no nenovērojamības
Es pieņemu sevi kā dzīves un dzīvības daļu
Es pieņemu likteni kas nāk tevi pamanījis
Un var nebeigties labi
Es pārkāpju pāri savam mūrim
Solis tuvāk pie sevis ir solis kuru sperot tu nevērtē
Un ar to es nedomāju
Neatšķir skaistu no uzlabojama
bet tu nevērtē
Tu nepiešķir vērtību
Negaidi pirms piedāvāts – ko
Koki mani pasargās
Es zinu
Koki mani pasargās
Lai cik tālu es aizietu
Lai cik tumšas un cietas
Ielas ādas rokas sirdis
Es atsakos
Un šī nav lūgšana
Bet atsacīšanās’
Un pat tagad es zinu ļoti skaidri
Ka neesmu pavisam patiesa
Bet katrs solis ko ej ir jāiemin stipri zemē
Tā, lai aiz tevis atstātajās pēdās sakrājas peļķes
Aug ezeri izplešas upes un kalni tām apkārt krīt un vīst
Neviens solis nav pilnīgs bet ir solis
Solis ir sperts |
|
| |
|
Read 1 - Post |
| |
|
|