12:47pm 19/03/2019
  labrīt
ar ko lai sāk.
man ir jāizdara viena lieta, pirms es varu darīt pārējās. no tējas krūzītes ir jāizņem tējas maisiņi un jānoliek uz šķīvja kurā pirms brītiņa bija siermaizītes. karotē jāiepilina desmit pilieni baldrijāna saknes uzlējuma, jāpaņem tējas krūzīte labajā rokā, kreisajā - karotīte. tad ļoti ļoti steidzīgi karotītes saturs jānorij un, vēl pirms spirts sāk dedzināt zobus, jāiztukšo visa tējas tasīte tam pāri. tad jāaiztaisa baldrijāņu pudelīte tā, lai nekas netrāpītu uz pirkstiem, jo, ja trāpīs, tad mājās nevarēsi atkauties no kaķiem. kad viss iepriekšminētais būs paveikts, tad varētu kaut kur arī doties. bet grūti.		  
    Post
 
   
12:51pm 19/03/2019
  ja būtu simts gadi atpakaļ es sēdētu koka verandā baltā kleitā un rakstītu tev vēstuli kas sāktos tā

pēdējās dienas es daudz tevi esmu redzējusi sapņos. diez, vai tu mani arī?		  
    Post
 
   
01:01pm 19/03/2019
  es sen nebiju bijusi klabā un biju aizmirsusi, cik te ir mājīgi. nekur nav tik mājīgi, kā pa vidu burtiem.  
    Post
 
   
01:01pm 19/03/2019
  man ļoti gribās smēķēt (laikam) bet nav, ko. šķiet, ka laukā varētu būt silti. istabā ir ļoti silti. mazliet pavēru aizskarus un nu gaisma caur logu trāpa taisni baltā gultas palagā un izgaismo visu istabu. gatim miegā kustās roku pirksti.
aiz loga ir liels ceriņkrūms ar zvirbuļiem zaros. kaut kas manās iekšās nejūtas labi, bet es nezinu kas, un nezinu kāpēc.
mans kuņģis pēdējās dienas šķiet sarāvies pavisam maziņš, un es ēdu tik maz, kā zvirbulis. vakar apēdu četrus suši un biju pārēdusies. šodien apēdu divas siermaizītes. vairāk nelien iekšā.
man patīk zvirbuļi. viņi man melo, ka laukā jau ir pavasaris, un es noticu, kad nepaskatos pa logu pati, un neredzu plikos kokus.
tagad laikam ir tas brīdis, kad cilvēki nes kailus zariņus istabā un liek vāzēs, lai atgādinātu sev, kā izskatās zaļas koku lapas.
jocīgi, cik ātri pie viņām var pierast. bet nu man pietrūkst. lapu ēnas un lapu žūžošanas. ir tādi koki, kuru nokritušās lapas smaržo pēc cepumiem. upeņu lapas smaržo pēc upeņu blaktīm.
es negribu vairs iet laukā no mājas. es negribu jau sen. es gribu gaidīt, līdz viss paliek zaļš un silts un mīksts. man riebjas, cik pelēkas ir mājas, man riebjas asfalts un man riebjas elektrības vadi un pretīgās urīna dzeltenās ielas spuldzes. it sevišķi vakaros. un saule nespīd jau nedēļas divas. man pietrūkst saule. viss ir plakans. un nav pa īstam.
un liekas, ka viss tikai atkārto darbības, un visi cilvēki tikai atcerās, kā tas bija kaut kā justies, jo nekā jau nevar sajusties tik pretīgā pelēkā laikā.
un es arī nejūtos pa īstam
man liekas, ka no manis vispār nekas nav vairs palicis pāri. man liekas, ka es esmu sadalījusies un palikusi kaut kur pa ceļam. un bailes ir pārāk lielas, lai es vispār varētu kaut ko
kaut kā
nē ir ļoti ļoti slikti
es kaut ko nedaru pareizi
mēs kaut ko nedaram pareizi		  
    Read 1 - Post
 
   
09:44pm 19/03/2019
 
mood: blank
music: vienkāris - puspēdējais
mazāk runāt, vairāk rakstīt. labāk rakstīt.
koki guļ, tāpec viņus ir viegli aizmirst un nepamanīt ziemā. reiz ziema beigsies. kā jau parasti.
ir jāraksta. tāpēc, lai varētu uzrakstīt, ko redzu un kā un tas būtu pateikts, bet neviens nereaģētu. savādāk jau laikam mūsu teikto pārlieku ietekmē tas, ka ir paredzēta atbilde. viss šis fakenais sarunas koncepts, bļeģ.

bet nevar nerakstīt. nevar. nedrīkst. viss, kas ar tevi noticis, pazūd nepierakstīts. tāpēc ir jāraksta.
par godu tam, kas notiek, tas jāpieraksta, jo tikai tad tas var arī palikt kā notikušais.


re, es atkal esmu jaunā laikā. ir gandrīz septiņi vakarā, marts. strauji satumst jau tā nomākusies diena. autobusā gaismas vēl nav iedegtas. tas ir labi. toņiem ir kaut kas kopīgs tādā pustumsā.
vēl nav tik tumšs, lai ielu gaismas izskatītos pēc urīna. lietus ir saslapinājis ceļu, un tajā jauki izplūst masīnu aizmugurējo lukturu sarkanās gaismas, luksoforu sarkanās, dzeltenās, zaļās, citas baltās.

pieturā ir daudz cilvēku. uz sliedēm arī ir luksofori. vēl uz sliedēm ir kravas vagonu cisternas. dzeltenbālas un apsūbējušas. aiz viņām var redzēt koku galotnes. akropoles milzu sarkanais uzraksts pa kreisi. to vēl tikai būvē. nu jau esam zem tilta. nu vairs ne.
slāpst.
braucošas kravas vilcienu cisternas pa labi. zilas.

jūtos kā nervu slimnieks, kura terapijas sastāvā ietilpst apkārtējo lietu uzskaitīšana. lai nomierinātos, atrodi piecus zaļus objektus savā tuvumā. ieelpo.		  
    Post
 
   
11:07pm 19/03/2019
  "man is in his actions and practice, as well as in his fictions, essentially a story-telling animal"

Alasdair MacIntyre, "After virtue"		  
    Post
 
  zilnezal
 
 
days