| tu varēji izdzīvot kā divi |
|
| 03:22am 23/06/2018 |
| |
šodien man patrīcija nokrāsoja matus
tikmēr es atcerējos kā mazā stabu ielas virtuvītē pirms pieciem gadiem mana draudzene, kurai tagad zviedrijā ir bērns un saderinātais, man balināja matus, kamēr es kūpēju kā skurstenis un stāstīju viņai, ka esmu iemīlējusies vīrietī, kurš ir kā izrauts no dievturu propogandas bukletiņu un latvju bāleliņu arhetipu simbioziskās mīlestības dzīlēm.
..
"kopš es esmu atsākusi mācīties, mans sokrats vairs nekrīt nost no sienas"
"vai tu tiešām domā, ka tas nav tāpēc, ka viņš ir piestiprināts pie sienas ar izolenti?"
"nē" viņa saka, "reizēm man paliek bail".
...
"patiesībā es tam neticu" viņa pēc brīža sazvērnieciski nočukst, "bet nesaki to viņam. es ticu determinismam. tikumība ir sūds"
.. |
|
| |
|
Post |
| |
| par šņabi |
|
| 03:33am 23/06/2018 |
| |
sestdien mēs bijām aizkrauklē.
A. tēvs mūs cienāja ar degvīnu no stikla pudeles, slavēdams to kā pašdarinātu, kam es svēti ticēju, līdz viņa sieva mums izstāstīja, ka tas esot bijis parasts šņabis no bodes, atjaukts ar ūdeni. Mani tomēr ļoti simpatizēja šī ideja - dzert šņabi, kas atšķaidīts ar ūdeni. jo 1) vari dzert ilgi un nepiedzerties un 2) nav neviena skaistāka rituāla par graņonkas ieraušanas rituālu
Mazliet pat žēl, ka viņa to pastāstīja - tajā brīdī es biju izrāvusi jau vismaz piecpadsmit ceļakājas un jau nobrīnījos, kopš kura laika man izaugušas tik ņipras azbesta aknas.
Un tecēja degvīns pa rīkli nemaz nededzinādams - tik maigu šņabi es pēdējoreiz biju dzērusi vien septītajā klasē, kad ar klasesbiedrenēm bijām klasesvakarā iešmugulējušas krutku no bruņinieku ielas točkas (viens lats par puslitra mangalīti) - tāpēc arī tas mani nemaz neizbrīnija. Un prāts nudien ilgi turējās skaidrs - vien mēle nodeva, ka skaidrība šķaidīta svētūdenī - parastā dienā es diezin vai pusmūža vīrietim taujātu, vai varu nu arī iestiprināties (tie puiši taču vien bumbu dzenā, ko mēs tur meitenes, laukā, svelmē, vienas darīsim....) |
|
| |
|
Post |
| |
| trešdien bija ilga diena |
|
| 03:43am 23/06/2018 |
| |
trešdien es nogulēju eksāmenu, tad dabūju zemu asinsspiedienu, apēdu brokastu pārslas ar pienu, aizgāju gulēt, pamodos, jutos sūdīgi, klausījos eliotu piecpadsmitajā troleibusā un jutos, nu, baigi nožēlojami, aizbraucu uz laukiem, apēdu visas vecmāmiņas siera standziņas un zemenes, visu nākošo dienu skatījos televīziju, bija forši. |
|
| |
|
Post |
| |
| |
|
| 03:50am 23/06/2018 |
| |
"mēs bijām tik ļoti pārņemtas ar individuālisma ideju, ka negājām vairs uz meiteņu tualeti kopā"
/Kuzmina P. "Mans vēl neuzrakstītais diplomdarbs." Ņujorka: Best books, 2023.,37.pg. / |
|
| |
|
Post |
| |
|
|