| 04:01am 23/02/2018 | |||
|
vakar putniņš mani konfrontēja ar manu neērtību pret nepazīstamiem cilvēkiem. "vienkārši pajautā man kaut ko, ko nedrīkstētu jautāt" ".......no kā tev ir bail?" "no suņiem un cilvēkiem kas paši ar sevi sarunājas. jo ir tik skaidrs, ka uz viņiem neattiecas nekādas...robežas. es jūtos apdraudēts." |
|||
| Post | |||
| 04:03am 23/02/2018 | |||
|
"ko tu tur tik ātri raksti" "neko" "vai tu man melo? man gribētos, lai tu man melo. samelo man tagad" "vēlāk" |
|||
| Post | |||
| 04:04am 23/02/2018 | |||
| mana utopija ir pasaule viena konteksta ietvaros | |||
| Post | |||
| par dusmaam | |||
| 04:09am 23/02/2018 | |||
|
'samurajs vārdā Nobusige atnāca pie Hakuina un jautāja: - Vai tiešām pastāv paradīze un elle? - Kas tu esi? - apjautājās Haukins. - Es esmu samurajs, - karotājs atbildēja. - Tu esot samurajs! - izsaucāts Haukins. - Kāds gan valdnieks gribētu tevi par savu sargu? Tev taču ģīmis kā ubagam. - Nobusige pārskaitās un ķērās pie zobena, bet Haukins turpināja: - Un tev pat ir zobens! Taču tas droši vien ir daudz par trulu, lai nocirstu man galvu. - Kad Nobusige bija izrāvis zobenu, Haukins bilda: - Te atveras elles vārti. To izdzirdējis, samurajs atgrieza zobenu makstī un paklanījās. - Te atveras paradīzes vārdi, - sacīja Haukins.' / Ne vējš, ne karogs. Rīga: Avots, 1991. 51.lpp / |
|||
| Read 1 - Post | |||
| 04:15am 23/02/2018 | |||
| savu ekstraverto komunikablo bezkaunīgo kustīgo alter-ego nosaucu par teo, jo man liekas, ka viņš rubī vairāk, kā rubī mans pasīvi introverti noslēgti apātiskais es | |||
| Post | |||
| Elfs runā | |||
| 04:17am 23/02/2018 | |||
| "es tev varu piedāvāt sievieti...bez maksas" | |||
| Post | |||
| 04:20am 23/02/2018 | |||
| a что делать | |||
| Post | |||
| 07:26am 23/02/2018 | |||
|
es gribu rakstīt dzirdi tu skaties un zini viss jau ir noiets nu kaut kā tā bišku bēdīgi vispār un gribas paraudāt |
|||
| Post | |||
| 07:27am 23/02/2018 | |||
| man nau naudas jūtos baigi bedīx ceru ka puškina ielā visi sapisisies un dos man cigaretes | |||
| Post | |||
| 07:30am 23/02/2018 | |||
|
es reducējos līdz šim vienam ar skaitli divdesmit trīs iezīmētajam autobusam mazliet kustos it sevišķi kad viņš piebremzē pietura daugava gribētos izkāpt bet aukstumā nav tik romantiski un tas ziemeļu distantais raupjais šarms izbeidzas brīdī kad aukstumā apsalst pirksti nostādot mani neveiklā situācijā kur mana griba grib to ko es nemaz negribu t.i. atrasties siltumā, mājās, kaut kādā konvencionālā vietā iestādē punktā kur uzbaroties sasildīties padzerties pagulēt bet es taču gribēju būt prom-gājējs atradējs aizgājējs brīvais cilvēks un nevaru vairs saprast vai dienišķais ritms mani nomāc vai mierina vai alkas pēc izraušanās ir apmierināmas tikai ja pastāv solījums atkal atgriezties mājās vai manam spītam ir mērķis ārpus vai tikai uz sevi kožu kaulā karotē zupas šķīvī skatos sienā siena ņirb laiks nekur neiet paliek tepat ar mani, lai kur es ietu nevaru aizmukt es mēģinu viņu izspiest no sevis bet man šķiet ka šī pretēji visu teiktajam patiesībā ir simbioziska savienība (vai mēs esam divi? istaba pilna ar papīra kuģīšiem) es peldu viņos visos no malas es aizpeldu aizpeldu aizpeldu aizpeldu operators skatās un operē ar leņķiem (lai iegūtu dramatiskāku efektu viņš visu filmē no apakšas tā, ka mana galva izskatās kaut kur augstu un tālu un nav nolasāma ne mana sejasizteiksme ne ātrums ar kādu es reaģēju uz ziņām (ziņas nav labas)) galu galā filmai nepiešķirs budžetu bet es dabūšu kaseti kuru man nebūs kur atskaņot un būs slinkums iet pārrakstīt diskā kādu dienu mēs piedzersimies un kasešu lentēs izdekorēsim viesistabu |
|||
| Read 2 - Post | |||
| 08:23pm 23/02/2018 | ||||
|
||||
| Post | ||||
shausmigi nestabila| zilnezal | ||
|
Recent Entries Friends Info Calendar | ||
| days | ||
| Previous Next |
||