parasta paveiksme   
09:10pm 26/10/2016
 
mood: drained
Visp. man šķiet, ka mums vajadzētu mainīt definējumu vārdam ''veiksme''. Pašreiz tas principā apzīmē haļavu sev vēlamā virzienā. Nu vot. Un tad es domāju. Ka veiksme varbūt vispār ir tāda pavisam neitrāla parādība. Kad kaut kas notiek. Un tu neesi par to īsti domājis, neesi iesaistījies, neesi veicis nekādas darbības, kaut kas vienkārši notiek. Vai nenotiek. Sakrīt/nesakrīt.

Ej tu runāt ar cilvēku parastā dienā un jums risinās parasta saruna ar parastām atklāsmēm un parastām jau desmitreiz atkārtotām darbībām, cigaretēm, pat pārsteigumi ir parasti. Un tad citu dienu tu runā un visi tavi vārdi tiek pārprasti aizvilkti citā realitātē, sagrozīti, un tu pazaudē kaut kādu diegu kam nemanot esi bijis pieķēries, un cītīgi vilcies pa to, skaidri apzinādamies robežas un sekas un kontekstus. Tā notiek, vai ne. Bet varbūt tas nav labs piemērs.
Vai arī varbūt veiksme ir notikums kuru tu pat varbūt esi apzinājies kā teorētiski iespējamu, bet tas nav bijis nekādīgi cēloņ-sakarīgi sasniedzams, nesasniedzams, kaut kāds notikums ko tu izsapņo bet tas notiek un tad varbūt tur arī ir veiksme. Cita paralēle. Bams. Nav punkta A un punkta B ir punkts

Mezgliņi.

Jau desmito reizi pārlasu Kaķa šūpuli. Apsveru ideju izdurt caurumu degunā un nopirkt Psilocibrīnumus. Kaut kad. Ja paveiksies. Parasti tā notiek.		  
    Post
 
   
09:31pm 26/10/2016
  nē tu padomā tikai
zvaigznes ir tik milzīgi lielas
un nakts arī
un mēs esam tik maziņi
maziņi ir arī koki
bet mēs esam vēl
mazāki

un vai tas neizskatās muļķīgi
ka zem tik lielas siltas nakts
sēž maza knīpa
un tirina kājas
un prāto par to
kur viņām iet

un zeme ir taču tik maza
nav nekur tālu, kur aiziet
vēl mazāk, ja meklē
kur dodies

un nakts ir tik liela
un zeme tik maza
un visa ik reizē
kaut tev būtu visu zvaigžņu acis!
tad tu redzētu
cik maza un reizē
un ka nekur
navajag doties

ir labi tepat
var neiet var iet
bet nevajag censties
sev iestāstīt
ka kaut kur tālāk
kādā
citā naktī

ir jānonāk


saproti
mums tas ir laiks un saule
ir diena un mēness ir naktī
un sadalās stundas un minūtes
gadi un dekādes

bet zeme tikai dejo un dejo
piruetes pret mēnesi
piruetes kā vilciņš
un es nedomāju
ka viņa piešķirtu nozīmi
saviem virpuļviesuļiem

jo nakts ir tik ļoti
ĻOTI LIELA
un griežamies mēs uz vietas
uz riņķi uz riņķi
spirāļu diegi

un es esmu piruetē
un tu esi arī
un nakts ir tik liela
un zvaigznes
tik ilgi		  
    Read 2 - Post
 
   
11:00pm 26/10/2016
  "ja sāksies karš, es paņemšu ieroci un nošaušu mentu"  
    Post
 
   
11:02pm 26/10/2016
  māju aiz fermas visi dēvē par cukurmāju, jo pirms pieciem gadiem tur dzīvoja sieviete, kura visiem deva  
    Post
 
   
11:07pm 26/10/2016
 
music: noteikti ne kino
nupat attapos, ka esmu aizmirsusi, kā latviski pateikt opjatj
paldies, coj		  
    Post
 
  zilnezal
 
 
days