Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

Draugi


ulvs		20. Sep 2026 18:50 meklējot vēsturisku sadarbības partneri

Liste ar kino, kam man jāiziet cauri jaunas audiovizuālās pieredzes vārdā (vēlme uzbūvēt kaut ko lielāku par sevi):
  • The Cabinet of Dr. Caligari (1920) - 77 min, Germany, Robert Wiene
  • Der Golem wie er in die Welt kam (1920) - 76 min, Germany, Paul Wegener & Carl Boese
  • The Phantom Carriage [Körkarlen] (1921) - 107 min, Sweden, Victor Sjöström
  • Entr'acte (1924) - 20 min, France, René Clair
  • L'Inhumaine (1924) - 122 min, France, Marcel L'Herbier
  • Ballet Mécanique (1924) - 16 min, France, Fernand Léger & Dudley Murphy
  • A Page of Madness (1926) - 60 min, Japan, Teinosuke Kinugasa
  • The Unknown (1927) - 50 min, USA, Tod Browning
  • The Passion of Joan of Arc (1928) - 81 min, France, Carl Theodor Dreyer
  • The Fall of the House of Usher (1928) - 50 min, France, Jean Epstein
  • The Seashell and the Clergyman (1928) - 40 min, France, Germaine Dulac
  • Man with a Movie Camera (1929) - 68 min, USSR, Dziga Vertov

ir doma


putnupr		20. Sep 2026 11:50

Sapnī tētis teica, lai viņu apglabā metāla zārkā, atbildēju: "tu jau esi urnā!"


Šodien viņam dzimšanas diena

9 raksta - ir doma


ulvs		19. Sep 2026 18:44 mana ciba in a nutshell

Mana ciba rieksta čaumalā



17 raksta - ir doma


dienasgramata		19. Sep 2026 17:22

No noklausītā: pa vilcienu Jelgava - Rīga no viena gala uz otru auļo divpadsmitadīgi puikas, lec pāri pakāpieniem, smejas un jautā viens otram : “Tu cik apdēdi? Veselu?”

ir doma


ulvs		19. Sep 2026 15:55 par manu Gnozīni

Tieši šī Satī Gnozīne ir mani aizkustinājusi visdziļāk, jo es to uztveru kā romantiskuma personifikāciju mistificētā realitātē. Romantiskums un cerības nots, kas retos brīžos pavīd cauri mistērijas miglai. Kā uzplaiksnījums, kam tavi sensori tika spodrināti jau kopš pirmo reizi iemīlējies vai, nezinu, nodarīji kādam ļoti, ļoti pāri.


ir doma


dienasgramata		18. Sep 2026 13:52

no noklausītajām sarunām:

Latvijas Nacionālās Operas vietu ierādītājas starpbrīdī spēlē spēli "Uzmini skatītāju":
- Vai viņa sēž mūsu pusē?
- Jā?
- Vai tā zilajā žaketē?
- Nē.
- Vai viņa šobrīd skatās pa kreisi?
- Nē.
- Vai viņai ir tumši mati?
- Jā.

1 raksta - ir doma


ulvs		17. Sep 2026 17:06

Kā teica Vatsa kungs, tev nav obligācija pret savu pagātnes “Es”. Tev tas nav jāuztur tagad. Nav ar to jārunā. Tev nav jābūt pat stulbeni tikai tāpēc, ka līdz šim esi tāds bijis.


Tavs prāts tev saka: “Tu esi brīvs no piesaistēm!”

Un tu uzreiz, bļaģ, vari zelt.

ir doma


ulvs		16. Sep 2026 12:45 par principu as above so below

Paš-dziedniecība un palīdzēšana citiem caur padziļinātu komunikāciju ir kā realitātes formēšanas galvenie darbības rīki. Jo realitāte formējas pēc principa “no iekšas uz āru, no āra uz iekšu” (as below so above). 


Ja tava realitāte ir piesātināta ar žulti, tas ir tāpēc, ka tā ir informācija, ko tu nes sevī. Informācija, ko tu neesi uztvēris pietiekami nopietni, lai vēlreiz iznalizētu to no aemocionāla “nākotnes” skatu punkta. 

Tava un mana žults nāk no iekšas uz āru. Un āra, pasaulē, tā pastāv gan kā signāls, ko tu nepārtraukti translē vidē, lai pateiktu citiem, ka tu neesi pieejams cilvēciskai saskarsmei. Gan arī kā emocionāli uzlādētas informācijas masa, kas vienā vai otrā veidā kairina vidi. 

Pat tad, ja tu objektīvi neesi vainīgs un ja tu apzināti nepieņēmi lēmumu tapt par žults kolekcionāru-translētāju, bet gan liktenis tev piešķīra šo būtību (jo piedzimi divu, khm, morālu kropļu mīlestības savienībā) - tas nemaina šo realitātes ģenēzes pamatmehānismu.

Kosmosam ir pilnīgi pohuj par cēloņiem.

Tā vietā vaicā: “A kā tu efektīvi risini sekas?”

ir doma


ulvs		16. Sep 2026 09:47 pārstāj publiski konspirēties

Parazītu klase izmanto konspirāciju teroristus par manifestācijas dīgļa raisītājiem. Kā citādāk iedzīvināt jauno kārtību “tev nepiederēs nekas un tu būsi laimīgs”, ja ne cauri miljoniem balsu, kuri sašutumā atkārtos šo frāzi, tādējādi pārnesot to no domu pasaules uz fizisko pasauli.


Vēl viens aspekts, kāpēc nevajadzētu iesaistīties un kļūt par parazītu ruporu (es to rakstu arī sev), ir psihiskā veselība. Kā gan fokusēties uz nākotni, ja tu pats to sev sabotē, ekspektēdams tumsu? Ekspektāciju signālu refrakcijas konstanti bombardē smadzenes un noārda jebkāda veida stabilitāti.

Galu galā gan parazīti, gan teorētiķi jau izsenis zina, ka visspēcīgākais cilvēks ir tas, kurš neļaujas savām alkām izplūst emocionālās reakcijās, izpildot savu manifestācijas rupora funkciju.

ir doma

Forward a Page