Jēzuliņ, Aleks Boldvins, kurš man tik šausmīgi patika, ir kļuvis resns, lempīgs un ar sirmiem matiem...

Ar pamatīgu rāvienu pabeidzis manu krūšu jau tā sāpīgo iznīcināšanas aktu, sīkais pašapmierināti pasmaidīja.

Līdzsvaram varu arī minēt, kas mani satrauc:

=> vannošanās māksla
=> iespēja apaukstēties pēc vannas un vai dzīvoklī ir pietiekami silts
=> varbūt tomēr ārā uzturamies par ilgu
=> mikrotraumas, padusīšu noberzumi
=> emocionālā saikne
=> ka raudāšana pirmajos mēnešos ir ātri jāsaprot un jānovērš
=> nepacietība mana
=> mana ēdienkarte un dabiskā nevēlēšanās gatavot sev normālas pusdienas - jau tā sava laika ir tik maz

Mēs laikam esam pieskaitāmi pie pārgalvīgajiem vecākiem, par kuriem vecā paaudze vien galvas nogroza.

Pirmie ciemiņi mums jau ir bijuši, neievērojot mēneša noilgumu.
Mums dzīvoklī ir divi lieli suņi.
Mēs diezgan bieži uzturamies ārā.
Turklāt, uz ārā iešanu abi suņi nāk līdz.
Mēs pat esam bijuši pirmajā pārgājienā mežā, ar visu apmaldīšanos 3 priedēs.
Guļamistabā lielais kompis turpina dūkt un midžināt Fallout vaikāviņtur līdz kādiem vieniem naktī.

Ar visu to mana intuīcija pagaidām saka, ka viss ir labi, vismaz attiecībā uz augstāk minēto sadzīvi. Tāpēc lūdzu nesējiet šaubas aka "suņus labāk pirmās sešas nedēļas nē". Visas ķibeles sākas galvā.

Laikam nebūtu īpaši prātīgi vīram sūtīt skaipā ziņu "ejam gulēt", ja viņš sēž 4 rokas stiepienu attālumā.
Bet šobrīd tas tiešām liekas ērtāk, nekā pavērt muti.

Mensona mūzika kā parasti iedod seksuālo lādiņu.

Brendai atgriezies vecais niķis vārtīties s***s. Dabūju mazgāt. Tagad sēžu un gaidu, kas būs.

Tas dzīvnieku skandāls ir saistīts ar ebrejiem???

Es saku, mednieks ģimenē vai rados ir kā algas pielikums...

Briedis mājās ir cieņā. Suņi pat vēl nav tikuši galā ar vārītajiem kauliem, tagad atlūzuši pārlaimīgā miegā. :)

Izrādās, ir arī wireless trolejbusi!

Ja es lietotu twiteri, es varētu atbildēt Volfam uz dienas jautājumu, ka gribu 090909 kļūt par mammu. Bet laikam tomēr nespīd.

Jā, es laikam tikai piekritīšu, ka grūtniece ir kaut kas ārpus normālās sabiedrības. Citiem viņas patīk, citiem nē. Ir forši, ja viņas neuzbāžas ar savu īpašo stāvokli un ja viņu ego nav tik centrēts, lai pieprasītu, ka pasaule griežas ap viņām.

Bet ārpus sabiedrības vidējā viņas ir noteikti - viņas var būt vidējas grūtnieces, bet ar savām izjūtām, fizisko pašsajūtu un dzīvesveidu viņas ir pilnīgi citā dimensijā, nekā viņu apkārtējie draugi/radi/paziņas.

Man šobrīd tā ir mierīga fakta konstatācija - fine, esmu ārpus aprites, neesmu vairs nedz aktuāla, nedz interesanta, nespēju ne īpaši daudz ko dot, nedz arī gribu ņemt. Vienkārši pasīvāks stāvoklis uz laiku. Peace!

SWH dīdžeju melnajā sarakstā pamazām ierindojas arī Juris Millers, ja iedziļinās tanī, ko viņš saka. Vakar uzbrauca autobraucējām, kas "savas tiesības iegādājušās lielveikalā", šodien arī visādas muļķības bārsta. Tāda virspusīga, vienpusīga un bezjēdzīga cilvēka iespaidu atstāj.

Šodienas būtiskākie notikumi ir suņu nereaģēšana uz sasaukšanu parkā un sms no krievu puiša, kas atradis Brendas piekariņu ar manu telefonu... Jāizdomā kaut kas, lai nenojūgtos.

Visi laikam Rīgas svētkos. Man skumīgi kaut kā, pakomunicēt gribas. Bet varbūt arī nevajag.
Ar labunakti.

Pēdējā laikā pietrūkst Interviju. Žurnālisti kaut kā pamanās intervijas virzīt noteiktā "patīk cilvēks / nepatīk cilvēks" gultnē, pietrūkst neitralitātes un intrigas - kurp saruna vedīs.

šodien gribas visus pasūtīt, man jau tā ir grūti, karsts, kājas tirpst, b**ģ, pirmais dekrēta mēnesis jau tūlīt būs garām, grūti staigāt pa centru karstas dienas vidū, bet klienti tik zvana jau no 8:50, jāaiziet uz tikšanos, lai nodotu viņus kolēģiem, jāatbild uz jautājumiem, darba lietu dēļ neatliek spēka sagādāt vajadzīgo bērniņam, par ko bezspēks un dusmas, pie visa klāt vēl stress par pārskaitījumu, cik var gaidīt, labi, ka šorīt vismaz pabalstu lietas atrisinājās. bet ar visu šo vēl joprojām esmu laimīga, ka neesmu darbinieks.

bērniņš neprotestē un visu saprot. viņš piedzims bez ilūzijām par dzīvi. :)

Man ir jāpieņem lēmums par vienu zīli rokā tagad vai divām zīlēm rokā pēc nedēļas, bet, pateicoties šai valstij, kas neseko līdzi pašas izdotajiem noteikumiem, nezinu, kā rīkoties.

"Kas tev tas par dīvainu tetovējumu uz pēcpuses: AA-6612? - Tas nav tetovējums. Sieva gāzi nospieda kad es slēdzu vaļā garāžas durvis..."