šodien gribas visus pasūtīt, man jau tā ir grūti, karsts, kājas tirpst, b**ģ, pirmais dekrēta mēnesis jau tūlīt būs garām, grūti staigāt pa centru karstas dienas vidū, bet klienti tik zvana jau no 8:50, jāaiziet uz tikšanos, lai nodotu viņus kolēģiem, jāatbild uz jautājumiem, darba lietu dēļ neatliek spēka sagādāt vajadzīgo bērniņam, par ko bezspēks un dusmas, pie visa klāt vēl stress par pārskaitījumu, cik var gaidīt, labi, ka šorīt vismaz pabalstu lietas atrisinājās. bet ar visu šo vēl joprojām esmu laimīga, ka neesmu darbinieks.

bērniņš neprotestē un visu saprot. viņš piedzims bez ilūzijām par dzīvi. :)