zifs

Jau labu laiku kriķis manī ir pilnīgi satrakojies un pilnā balsī kliedz - MAZU LIETU IR MAZ! Kaut arī viņš ir milzonīgs snobs, tomēr nevaru nepiekrist. Un tā nu es sēžu un urbinu degunu un nevaru saprast, ko lai iesāk. Riņķī un apkārt ir neiedomājam lērums mēslu un pusmēslu, tostarp arī manis pašas radītu. Kritiķis ir nežēlīgs, viņš nepieļauj nekādus izņēmumus, tiecas tikai uz pilnību, uz absolūto. Man tā patīk LABAS LIETAS, taču to ir tik sasodīti maz... un tās atrast ir tik grūti, ka, lai uzietu vienu pērli, tev ir jāizrokas cauri kaudzei sūdu. Un nav jau nekādas garantijas, ka tieši šajā kaudzē būs dārgums, absolūtais un ideālais. Galu galā, tu jūties tikai netīrs, noguris un bezgala vīlies. Es negribu skatīties sliktas filmas, gleznas, skulptūras utt, negribu lasīt lētas grāmatas, žurnālus utt, negribu klausīties švakas dziesmas utt. Taču man līdz sāpei patīk labas lietas. Un tā nu es ik pa laikam metos mēslu kaudzē un meklējos, kā tāda kaķena pavasarī.

man šodien lielā bēdā. mirusi viena pērle - Pavarotti... es bezgala skumstu...

Ja kāds nevar izdomāt vai grib ģimenes pieaugumu, tipa bērniņu, viņam vajadzētu izmēģināt ar kucēnu. Tās ir reālas šausmas. Zīdainim vismaz var uzlikt pamperi un miers... Jūs varat paņemt bērnu kopšanas atvaļinājumu, un vispār jums pienākas visādas citas ekstras...Tas viss nedarbojas, ja esat paņēmuši kucēnu. Saka, ja jūs bērns ir pieklusis, tad viņš notiekti dara kādas blēņas. Par kucēnu var teikt līdzīgi, ja viņš neālējās, necenšas kaut ko sagrauzt (par ko, protams, ir īapšs stāsts) vai vienkārši nepinas pa kājām un necenšas arzobiem izplēst jūsu jaunajās biksēs caurumu, tad ziniet, viņš kaut kur taisa savus brīnum darbus urīna un fekāliju veidā. Par ko pats gan jūtas dziļi vainīgs. Un nevar teikt, ka šis, no skata visai mīlīgais radījums, būtu stulbs. Ne tuvu tam - viņš ļoti labi prot likt noprast visiem, ka vēlas nākt iekšā. Tad gan viņš var gaudot, smilkstēt un kasīt durvīs caurumu līdz pagurumam. Ejot pa ielu, viņš prot uzvesties kā paraugsuns. Taču tas viss nestrādā, kad runa iet viņa dabiskajām vajadzībām. Īsi sakot, ja gribat uzzināt vai būsiet spējīgi tikt galā ar zīdaini, paņemiet vienu mazu kucēnu. Pēcāk negulētas naktis un pamperu maiņa jums liksies tīrais nieks!