armīns šodien staigājis pa rīgu ar maximas maisiņu rokā. es saku, dullais, tas tagad var būt bīstami. jā, pieskries klāt un uzlies virsū tinti, kā bridžita bardo par zvērādām.

šodien kā tāds streiklauzis aizbraucu līdz mūsu maximai, jo vajadzēja nopirkt dvd matricu bundžu nokačātajam montī paitonam un winston tabaku, un tā mūsu ciemā ir nopērkama tikai tur. netālu no durvīm stāvēja nodzisusi kapu svece un savītušu lauku ziedu pušķis turpat uz bruģa. laikam nepietiekoši savītis, lai kāds uzdrošinātos to novākt. izskatījās kā atnests uz kapiem. bet meitenes iekšā bija dzīvas. arī pircēji bija, tikai salīdzinoši mazāk, kā iepriekš, laikam visi saskrējuši blakusesošajā lielveikalā lība, kas starp citu izskatās daudz bīstamāka celtne par maximu. staigāja visi klusināti sarunājoties un vispār iespaids tāds, ka veikalā valda nospiedošs klusums. pie gaļas stenda pirku krūtiņu un pārdevēja izskatījās tāda bāliņa un nomocīta, runāja ar mani tik pazemīgi pieklusināti kā kāda kalpone, galva plecos ierauta. kamēr viņa man svēra to gaļu no dienesta telpām iznāca nešpetna izskata uzraudze ar oficeršas cienīgu matu gubu uz galvas un klusēdama tā, ka sprakšķ, nostaigāja stendā iekšpusē aiz pārdevējas muguras un tad iznākusi no stenda vēl nostaigāja gar to no ārpuses, sakniebtām lūpām un saspicētām ausīm. pie kases meitenes arī ne savā ģīmī. winstons bija palicistikai tas kurš vitrīnā un ārā ņemot plastmasas konstrukcija izjuka un tabakas piederumi izbira uz grīdas. meitene metās drudžaini vākt, es palīgā. atvainojos un jautāju, vai viņai manis dēļ tagad nebūs nepatikšanas. teica, ka nebūšot. kad gāju ārā, teicu, turieties meitenes šajā briesmīgajā atmosfērā. un mana kasierīte blakusesošajām kolēģēm teica, rekā arī citi to redz, bet pārējie pircēji kases rindā skatījās uz mani caur pieri ar lielām acīm, kurās bija mēma piekrišana.

klusē, nelaimīgais!

sieviete cīnās ar vēzi tā ka pārsmieties var.

tik kruta uz tā imaka. pat strādāt prieks, viss spīd un laistās, viss ātri.

dziesma par rudens rozi ar atbilstošu tekstu

te var būt arī bilde

kā tajā skaipā vispār jāreģistrējas? nē, nu es iereģistrējos, bet vai man jādod kaut kāds telefona numurs vai tikai restīte un nikneims un vai man tas telefona numurs pie sevis arī kaut kur jāraksta'?

imaks nebija saplīsis, mēs vienkārši nezinājām, ka aizmugurē ir podziņa, kas jānospiež. bijām jau iesaiņojuši, lai vestu uz remontu, bet tad mūsu krišanu kaunā izglāba dooora. es jau sākumā arī domāju, ka KAUT KĀDAI pogai ir jābūt, braucīju ar roku, bet tur gluds korpuss. bet tā poga bija gludi iestrādāta korpusā. un armīns saka, tur nekādas pogas nav. tad es sapratu, ka viss kompis ir klaviatūrā un caur to ieslēdzas arī ekrāns, jo tas taču makintošs. slēdzām iekšā ārā klaviatūru, bet ekrāns kā neieslēdzās, tā neieslēdzās. tad arī nospriedām, ka kompis čupā.

liela filma, liela bilde. šī ir it kā geju filma, kaut gan patiesībā tā nemaz nevar dalīt un filma jau arī ir par kaut ko vairāk, par kaut kādu eksistenciālu laimes neiespējamību, vienalga kādā formā, marija brauna uzsprāga gāzes sprādzienā. maz ir geju filmu, kuras man baigi patiktu, bet šis ir viens no izņēmumiem. kad beigās uznāk raudiens no beigām, tad atnāk atmiņā viss pārējais, kas bijis filmā, un tad jāraud par visu.

regīna nedevīte