šodien kā tāds streiklauzis aizbraucu līdz mūsu maximai, jo vajadzēja nopirkt dvd matricu bundžu nokačātajam montī paitonam un winston tabaku, un tā mūsu ciemā ir nopērkama tikai tur. netālu no durvīm stāvēja nodzisusi kapu svece un savītušu lauku ziedu pušķis turpat uz bruģa. laikam nepietiekoši savītis, lai kāds uzdrošinātos to novākt. izskatījās kā atnests uz kapiem. bet meitenes iekšā bija dzīvas. arī pircēji bija, tikai salīdzinoši mazāk, kā iepriekš, laikam visi saskrējuši blakusesošajā lielveikalā lība, kas starp citu izskatās daudz bīstamāka celtne par maximu. staigāja visi klusināti sarunājoties un vispār iespaids tāds, ka veikalā valda nospiedošs klusums. pie gaļas stenda pirku krūtiņu un pārdevēja izskatījās tāda bāliņa un nomocīta, runāja ar mani tik pazemīgi pieklusināti kā kāda kalpone, galva plecos ierauta. kamēr viņa man svēra to gaļu no dienesta telpām iznāca nešpetna izskata uzraudze ar oficeršas cienīgu matu gubu uz galvas un klusēdama tā, ka sprakšķ, nostaigāja stendā iekšpusē aiz pārdevējas muguras un tad iznākusi no stenda vēl nostaigāja gar to no ārpuses, sakniebtām lūpām un saspicētām ausīm. pie kases meitenes arī ne savā ģīmī. winstons bija palicistikai tas kurš vitrīnā un ārā ņemot plastmasas konstrukcija izjuka un tabakas piederumi izbira uz grīdas. meitene metās drudžaini vākt, es palīgā. atvainojos un jautāju, vai viņai manis dēļ tagad nebūs nepatikšanas. teica, ka nebūšot. kad gāju ārā, teicu, turieties meitenes šajā briesmīgajā atmosfērā. un mana kasierīte blakusesošajām kolēģēm teica, rekā arī citi to redz, bet pārējie pircēji kases rindā skatījās uz mani caur pieri ar lielām acīm, kurās bija mēma piekrišana.