akkungs, šī ir viena no manām mīļākajām filmām ever! ar to izmisīgo bērna vēlmi mīlēt un pieņemt vecākus lai kādi viņi defektīvi kropļi, un to dumpīgo cigāra pīpēšanu gultā un to fenomenālo tatumu o'nīlu (viņi dzīvē ir tēvs un meita) un to izcilo humoru, un filmas sākumu ar kapu, man pat atcerēties jau ir tāds pārdzīvojums
achh <3 es gan viņu jau pasen kopš pēdējoreiz skatījos, tāpat kā žilu un džimu - man kaut kāda pārāk liela bijība pret mīļākajām filmām, liekas, ka tur vajag sagatavoties un skatīties "kārtīgi", bez paviršuma, un tā gatavojoties paiet gadi :)