stīvens ienāca no lauka šausmīgi nomūrējies, ķepas, vēders viss vienos melnos dubļos. tad apsēdās un smuki kaķiski sistemātiski visus dubļus ne sevis nolaizīja nost un nu ir atkal balts.
Kāreiz šodien redzēju kā kaķītis mazgājas un padomāju, ka viņam tas viss tak iziet cauri, atskaitot to drusku spalvas, ko atvemj. Un hoķ bi što šim. Un kas par siekalu dziedzeru darbību, neaizlīp vis rīkle ar dubļiem un putekļiem, nu, vismaz neesmu redzējusi nevienu kaķi, kurš rīstās šāda iemesla pēc :) Stāsts lieti noderētu prettārpu šaibu kampaņai.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}