ja kāds grib zināt, kas ir garīgums literatūrā, lai paskatās uz evaņģēlijiem, cik tie ir iekšupvērsti un askētiski. esmu pārliecināts, ka tas nav tāpēc, ka tie bija tādi laiki un to autori parasti jūrnieki, bet tāpēc, ka tieši tā vārdos izpaužas svētā gara augļi. ja kāds rakstnieks saka, ka ir kristietis, bet ar saviem vārdiem mālē izplūdušus fantāziju tēlus un ainavas, tad ir skaidrs, ka nav tajā cilvēkā svētā gara un šis cilvēks ir garīgu maldu, maldinošas garīgas jūsmas stāvoklī, jebšu vienkārši melo.