bet nu ar cilvēkiem arī tā nereti gadās. man bija draugs liepājā, pirmā mīla, tad viņš arī gultā pirms aizmigšanas bieži teica - nevaru aizmigt, man kājas staigā!
es vispar nevaru gulēt, kamēr starp kājam kautko nenolieku. Nu tur otru spilvenu, vai segas stūri, vai sliktāka gadījumā paņemu starp kājam otra kāju, kad guļam līkumiņā. Kad ceļi kopā un starp tiem nekas nav, man vis niez un raustās kā Stīvenam.