| iegāju dušā, apģērbos, žaketi, tīru kreklu, paņēmu lasāmo un devos. izgāju līdz mežrozītei un sajutu, ka džinsas kaut kā dīvaini beržas kājstarpē, pataustīju ar roku - jē! reāls caurums pakaļā. atnācu atpakaļ. es nevaru braukt uz muzeju uzstāties biksēs ar caurumu pakaļā. atnācu un prasu a., paskaties uz mani no aizmugures, man viss kārtībā, tu neko neredzi? kā, caurums pakaļā, viņš saka. nahuj, nekur nebraukšu, jo citu bikšu man nav. būtu citā garastāvoklī, kaut kādā draivā, varbūt brauktu arī ar caurumu pakaļā, bet ne šodienas skaidrītē. |