es teiktu, ka tā ir kulturāla izglītība, kad es savos 42 gados beidzot esmu sapratis īsto starpību starp stalloni un švarcenēgeru. itallion stallion ir mans, es to uzskatu par stallones labāko performanci, bet man jau vispār patīk skandalozas izgāšanās un viss tas, par ko paši autori visvairāk kaunās. es to burtiski uzsūcu un manī tas sakondensējas un nosēžas tā, ka es vairs nespēju pats neko radīt bez šīs vāprātīgās izgāšanās cilvēcības, tik milzīgā intensitātē, ka tas labākajos gadījumos jau kļūst komiski un sāk liecināt par pretējo. nu kā šajā stallones filmā, kas ir drausmīgs šits un nenormāli kruts un smieklīgs ārthauss vienlaicīgi. viens no tiem gadījumiem, kad izgāšanās un viszemākais vērtējums signalizē par to, ka tur ir kaut kas labs.