Ahāts


24. Janvāris 2017

kādu laiku likās @ 21:15

, ka pastiprinātā depresijas neignorēšana ir tikai krusttēva pakāršanās inducēta, lai gan secinu, ka pēdējo mēnešu laikā daudz biežāk kā jebkad dzirdu cilvēkus runājam par savu depresiju.

minu to kā ļoti pozitīvu piemēru, jo, tāpat kā ļoti daudz citu lietu, par kurām jārunā, mūsu kultūrtelpā nav pieņemts runāt skaļi par vai uztvert nopietni garīgo veselību. Diemžēl.
 

Comments

 
[User Picture Icon]
From:[info]zivs
Date: 25. Janvāris 2017 - 07:24
(Link)
Bez garīgās slimības, cibā tu neesi nekas.
From:[info]zero_weirdness
Date: 25. Janvāris 2017 - 10:14
(Link)
cibā tu neesi nekas anyway
[User Picture Icon]
From:[info]zazis
Date: 25. Janvāris 2017 - 08:31
(Link)
ziema tak. tas normāli, ka cilvēkiem šķiet, ka ir depresija.
From:[info]zero_weirdness
Date: 25. Janvāris 2017 - 10:10
(Link)
gadalaiki neietekmē diagnozi
runāju par gadījumiem, kuri iet pie ārsta un lielākoties tās ir slimības 10 un vairāk gadu garumā.

katrā ziņā abi jūsu komentāri diezgan spilgti astpoguļo pēdējo ieraksta teikumu. var jau ņirgāties, līdz brīdim, kad tas skars tavu tuvāko vai tevi pašu.
[User Picture Icon]
From:[info]zazis
Date: 25. Janvāris 2017 - 11:11
(Link)
es nekādā gadījumā neņirgājos. es tikai norādu, ka gadalaiki saasina pasākumu.
citiem šķiet, citiem tiešām kaiš. es tak nezinu. nevajag tik saasināti uztvert. ;)