Ahāts

diez vai paiet kaut viena diena, kad es pēc savām izdarībām kasu pauri un prātoju — kā, bļin, mani zeme nes un tuvākie piecieš. pārsvarā tie ir mani fakinie uzliesmojumi, „svētās” dusmas u. tml.
fiksi gan pāriet, bet reizēm tās vētras šņabja glāzē sataisa tādus viļņus, ka neiniciētajiem vēl ilgi vibrācijas var aritmēt. klosteris un anger-menedžmenta kursi tur nelīdzēs. vnk pašam jāuzpasējas, klintsmalā.

(Reply to this) (Parent)