muldēšana -

šī nedēļa izvērusies jocīgi - sākot jau ar to, ka es pētīju savus bijušos klasesbiedrus un sadusmojos uz sevi, turpinot ar to, ka vakar sevi cītīgi nopētīju spogulī un konstatēju, ka esmu nedaudz pieņēmusies, un vēl vakar priekšnieces kabinetā nosvēros un svari parādīja 59 kg. beigas nav nojaušamas - sekas gan - mazvērtības kompleksi. kkāds totāls PMS. iegrimšu vēl vairāk mazā čīkostošā latvieša tēlā.
man gan tas tomēr vedina uz rīcību - jāsāk rosīties un knosīties, la dzīve iegrozās tīkamos ločos (man kkā liekas, ka tā sūkstēšanās man ir slikti, bet citiem ir labi ir vnk neapmierinātība pašam ar savu dzīvi), jāsāk pildīt Dr. Liepiņa norādes un jāpakustās vairāk, nekā to es darīju ziemā (no gultas mājās uz krēslu darbā un atpakaļ gultā vai pie draugiem krēslā) - vasara tam ir īstais laiks, lai gan vēl bikucīt būs jāpasēž mājās un jānobeidz kvalifikācijas darbs.
bet ja tā padomā, kas notiktu, ja es sāktu čīkstēt kopā ar tiem cilvēkiem, kas man čīkst? interesanti varbūt tas liktu tiem sarosīties savā dzīvē?