zdv's Journal

3:00pm: The bread machine
Roby nopirka bread machine, tagad mekleeju recepti rupjmaizes pagatavoshanai, laikam esmu peec taas noilgojusies, taa mashiina ir lieliska izdara visu, Tu tik ieliec miltus, pienu, udeni etc. un peec 2h izcel araa svaigu maizi - reizeem modernaas tehnologijas ir lieliska lieta, sevishkji latvieshiem ne-rupjmaizes valstiis. :)

Saak pietruukt biznesa stress un maaciibas, laiks doties atpakalj uz Latvijas maajaam.

Cik ljoti man ir paveicies - tik daudz miloshi un miilaami cilveeki iside the family and even outside . . . vismaz noteikti viens no outside :))))))))

4:05pm: Dekadence . . .
Katraa vietaa, kur biezhi atgriezies ir jaameklee kas jauns - shie ir mani dekadences mekleejumi Rimini ielaas, pretiimnakosho sejaas, vegasas nakdziivee - baaros, milziigajos klubos ar n-tajiem djs un back-ground singers, striptiizklubos un m.... maajaas. Shis ir mans kaarteeais iedvesmas laiks.
Veel pirms studnas es gozeejos geju pludmalee, ne jau taapeec, ka mani tas interesee, bet taapeec, ka tur ir kluss un tukshs saliidzinot ar paareejaam pludmaleem. Lasu par brand management un advertising, shoot me, ja taa ir zinaatne vai kaut kas taads, kas veicina domaashanu - nope, tas tikai veicina truluma izpleshanos visos tajos nsotuuros, kuri tevii veel domaa. Klusiibaa domaaju par visaam labajaam graamataam, kuras atstaaju Riigas dziivoklii, saldajaa man ir pakjertas liidzi paaris kamii un murakami graamatas, bet pirms tam ir jaaizstrebj zinaams daudzums skaabputras, lai uzrakstiitu savu magjistra darbu par to kaa un kur taisiit un veelreiz taisiit . . . un veelreiz taisiit naudu . . . the hell with it pienaaks laiks, kad arii tas vairs nebuus svariigi, jo galu galaa, pati abjautiishu jau teoreetiski zinaamo - tas viss ir nieciiba, jo nav nekaa taada virs zemes un zem zemes, kas buutu svariigaaks par milestiibu, Dievu un isteno atzinju.
Veel peec stundas es ienirshu DVD paradiizes plauktos, lai vakaraa skatiitos kino un dzertu ar miiljoto viirieti absintu, peec kaarteejaa vakara baaros, klubos un citaas dekadences mekleejumu vietaas.
Dekadence, atsleegas vaards shajaas paaris nedeeljas it visur, gan te, gan tur, kur peec paaris dienaam mees visi buusim - nogurushi no veeja, kas buzhina muusu matus un daudzajaam mashiinaam, kuraam nesamies garaam, atraaki, bet daudz neaizsargaataaki. Shobriid citas realitaates manaa dziivee ir izzudushas no shiis telpas.

7:26pm: Ciao!
Čau visiem! Jālido uz otrajām mājām. :))))

8:49pm: Pure cinema . . .
BARAKA - pure cinema paraugs, tikai mizanscēna, montāža un mūzika NEKĀDA DIALOGA UN MULDĒŠANAS. Uz kurieni mēs ejam? . . . Nē, tas ir es, jo "mēs" koncepcijai cilvēkā nav vietas, pārāk maz mīlestības, tikai dažiem ir bijusi iespēja uzdot šo "mēs" jautājumu. Civilizācijas, tehnoloģijas, mode utml. mainās, bet cilvēks paliek tas pats - tikpat mažonīgs un tukšs, kā tiko pēc grēkā krišanas.

6:45pm: Tehnokrātisms tomēr ir lipīgs
Waiting for PDA2 and 4th of August - screw everything else. :)

12:13pm: 28. jūnija agrais rīts
3am: es vārtos pa savu gultu, caur smadzenēm brāžas domu jūkļi – klans, bizness, attiecības, kino, darbi ‘to be done’ vai ‘in process’. Piecēlos, paņēmu pildspalvu un sava plānotāja 5. un 6.janvāri rakstu šo, lai no rīta ierakstītu ‘journal’ - tas tajā brīdī bija svarīgi, svarīgi man.

Viesistabā skan ‘Portishead’- no lullaby music.

Lidostas dārgās, sliktās kafijas garša vēl manā mutē, pat pēc divreizējas zobu tīrīšanas un skalošanas. Mēs tur sēdējam un runājām ar v.v., runājam par darbu, par to cik mums vēl iekšā, lai darītu ko darām - gadi pieci uz galviņu, bet ‘at the same time’. Mēs runājam par sūdīgu kafiju un par labu kino.

Mātes lidmašīna kavējas un mēs nīkstam 2am.

Viņi ierodas, puse bagāžas ir palikusi Romā, mēs esam pēdējie cilvēki uzgaidāmajā telpā, gaisma tiek izslēgta – jocīgi, pirmo reizi redzu, ka galvenajā valsts lidostā izslēdz gaismu, ka kāds vispār izslēdz šajās vietās gaismu, ‘advertising people’ darbojas fonā ‘in TV’.

3 am and something: Graužu BACI un lasu Joyce ‘Dubliners’- nenāk miegs, bet vajadzētu – rīt ‘another working day’. Iekša plosās riebīgs nemiers, paranoja man nedraud, bet šizofrēnija varbūt. Tas man liek atgriezties pie eksāmena postmodernismā( cik tas skan smieklīgi ), vai es esmu modernais vai postmodernais cilvēks? Da neviens, kā vispār kāds var to iesmērēt kā zinātni – kaut kāda izjukusi bezjēdzība un bezatbildība, ‘I do not care’ paaudze. Zinātne, kura radīta, lai attaisnotu cilvēka tukšumu.

Man gribas aizmigt un nedomāt, gribu sapņot.

4am varbūt 5am, pārāk caurspīdīgs pulkstenis, lai redzētu laiku – es aizmigu, bet paliku melnā tukšumā, mani sapņi iespītējās šajā naktī.

11:49am: viens mirklis manā dzīvē
Māja, kuru drīz pametīs, lai pārietu uz citu, uz citu telpu, kurā viss vēl jārada no jauna.

Daļēji kastēs sakrāmētās mantas, zvans no mātes: „Čau, mīļum, Tu pabaroji kaķus? Mēs esam Veronā tūlīt kāpsim uz kuģa. Mīlu Tevi! Strādājiet dūšīgi, ja kas, tad zvaniet!”. Es sēžu šeit – otrajā līmenī, pirmajā līmenī skan mūzika. Rembo guļ pie manām kājām, melns ar zaļām acīm, šis ziemas vakarā, gandrīz nosalušais, atrastais atradenis. Toreiz es viņu nosaucu par godu Artūram Rembo, zinu, ka šīs mājas viesi domā, ka viņš nosaukts par godu tam popkultūras ķēmam. ПАРИЖ ЗАСЕЛЯЕТСЯ ВНОВЬ – jā, Artur, Parīze arī manā galvā. Es aizvedīšu Tevi uz Parīzi, viņš saka.
Čārlija vandās kaut kur ārā – viņa, šī mežonīgā kaķe, nosaukta par godu Peanuts, par godu Mr. Šulcam.
Viņi ir daļa no mums, viņi visu saprot, mēs skaļi sarunājamies.

Manis nav, mans telefons ir apklusināts, manis, tātad, vienkārši nav šai pilsētai, pilsēta ir prom – es lasu, rakstu un domāju. Es esmu es pati, maskas ir ārā, maskas ir Rīgas dzīvoklī. Es parunāju ar v.v. – mums nepatīk Jāņi, mēs runājam par to, viņš ir tur - v klana mājā, citā Latvijas galā, kopā ar mūsu tēvu, viņi dzer rumu un runā par kino. Viņš saka: „Tad mēs brauksim uz šejieni?” Es saku : „Jā, brāl!” un nodomāju, es mīlu tevi.

Es atveru savu karti, to, kuru man atsūtījis zvaigžņu licējs, es smaidu, jo manai ticībai tur nav vietas, kaut kas paņemams un kaut kas izmetams, kaut kas pieliekams un kaut kas atņemams – vairāk izmetams, nekā paņemams.

Es paņemu no tā, ko es zinu tāpat. Es atstāju to šeit, lai tas man ir vienmēr pa rokai, ielikts dažos teikumos, tāpat, kā manas ceļa somas saturs.

I am attracted to numerous pursuits simultaneously.
I remain an enigma: with these traits, my life events will be either very tragic or very fortunate or both in the end. My faith in the Creator and my love to my family is my oyster; it will protect me from the evil.
I have a tendency to go into the shadows and secretly plan the course of action I will take, reluctant to let others know the exact nature of my mood or feelings.
Both my childhood and even my older age will be characterized by a love of romance, various journeys, and interesting adventures.
At some point in my life, after the occurrence of a major dramatic event affected me deeply, the goal and entire expression of my ego altered entirely.
My real self possesses an attraction to higher levels of thought. Additionally, this indicates that the most important realizations may come through the process of my pure reasoning. I am inclined to obtain success in subjects connected with business, religion, art and foreign lands.
My key to a satisfactory solution of the various problems that will arise throughout my life lies in my ability to endure difficulties with patience and keep my faith in the Creator and His love towards human kind. I will tend to grow through the workings of my higher mind where I find, after much striving, the creative principle and the power of my self-expression.

2:53pm: Parīze manā galvā jau kuro mēnesi ...

4:45pm: Cinema battle
Patrice Leconte, La Fille sur le pont ir kaut kas tik apburošs, pirmkārt, b&w . . . kuro reizi gan es to skatos?

Sieviete, vīrietis un viss tik vienkārši, jo nav viņiem pretenzijas vienam pret otru . . .

11:45am: The ultimate rule is to stay yourself in this madness . . . against the temptation of the Devil . . . the Black . . . this is jut a game!

11:05pm: zdv thoughts from 2001, December 21, just from NYC
Change – do we ever change – isn’t there a center of person that never ever changes –like a bone that holds the structure that change but not the center. The more I think about myself as a human being, the more confused I become – not satisfied with the being I see standing in front of me – it’s so alien to the creature I want to be. It’s like permanent torture that sometimes is more obvious and sometimes less, controlled by the third force I do recognize but can’ t cope with – for it’s from outside.
Is it fait of human beings to be tortured by it or is it something we make up to balance our lives between complete happiness and complete misery?

9:53pm: . . . night . . .
. . . the script night . . .

1:27pm: cogito ergo sum
Prom no visas nevajadzīgās, liekās realitātes . . . mirklis, kad apkārt notiekošais kretīnisms sāk mani kaitināt līdz pašiem dziļumiem . . . mans klans un retie cilvēki, kuri patiešām rūp; darbs; filmas un grāmatas vakaros un vēlās nakts stundās; „laptop” un „FinalDraft” vakaros ar Primitivo glāzi (varbūt divām); vīrieši, ar kuriem kavēt laiku, lai uzjundītu libido fīlīngu, kurš palīdz radīt iedomu tēlu dark side, kuri savijas ar saviem reālajiem prototipiem; vīrietis, ar kuru būt kopā un mīlēties šeit Latvijā vai tur Itālijā . . . mēģinājums dzīvot tagad, nevis pagātnē vai nākotnē . . . sasodīti grūti . . .

5:24pm: We all die some day . . .
The father of my beau passed away today. God bless his soul, he was a nice man, a good man and true Catholic . . . and that means a lot.

12:23pm: Choice-making stuff . . .
Vakar naktī skatījos Apocalypse Now . . . ir tomēr kaut kādas pasaulē notiekušas plānprātības, kas satrauc vienlaicīgi vairākus cilvēkus (choice-makers):

Francis Ford Coppola Apocalypse Now (1979)
Oliver Stone Platoon (1986)
Stanley Kubrick Full Metal Jacket (1987)

zdv top ten quotations from Apocalypse Now:

zdv’s life lesson quote from AN . . . Kurtz: I watched a snail crawl along the edge of a straight razor. That's my dream. That's my nightmare. Crawling, slithering, along the edge of a straight... razor... and surviving.

1) Kilgore: You either surf or you fight.

2) Kilgore: I love the smell of napalm in the morning.

3) Kurtz: It’s judgment that defeats us.

4) Kurtz: The horror, the horror.

5) Willard: I hardly said a word to my wife until I said yes to a divorce.

6) Kurtz: I've seen horrors... horrors that you've seen. But you have no right to call me a murderer. You have a right to kill me. You have a right to do that... but you have no right to judge me. It's impossible for words to describe what is necessary to those who do not know what horror means. Horror. Horror has a face... and you must make a friend of horror. Horror and moral terror are your friends. If they are not then they are enemies to be feared. They are truly enemies.

7) Kurtz: What do you call assassins who accuse assassins?

8) Willard: Oh man, the shit piled up so fast in Vietnam you needed wings to stay above it.

9) Kurtz: We train young men to drop fire on people. But their commanders won't allow them to write "fuck" on their airplanes because it's obscene!

10) Roxanne: There are two of you. One that kills and one that loves.

12:45pm: Children's Crusade . . . 1212
. . . the first group of children was led by a French shepherd boy named Stephen, from Cloyes-sur-le-Loir, a townnear Vendôme, who had a vision in which Jesus appeared to him disguised as a pilgrim and gave him a letterfor the French king. On his way to deliver the letter, Stephen attracted hundreds of followers, some of whom decided to go to the Holy Land. An estimated 30,000 made their way to Marseille, where they fell victim to disreputable merchants who shipped them to slave markets in North Africa.

. . . a 10-year-old boy named Nicholas, from Cologne, led a second group. He preached the Children's Crusade inthe Rhineland, attracting an estimated 20,000 children. After crossing the Alps into Italy, they split into groups: some were dispersed among various Lombard towns; others continued on to Genoa, where they were refused transport across the Mediterranean. A few then traveled to Rome, where Innocent III (pope from 1198 to 1216) took pity on them and released them from their crusade vows. The fate of their leader, Nicholas, is unknown, but many of these children, like the French group, were sold in the East as slaves.


Ļaunums ir visur un visos laikos vai ne?

8:04pm: Walter Salles . . .
. . . viņam ir 49 vai 50 un viņš izskatās satriecoši, ar kino viņš sāka nodarboties ap 30 . . . viņam patīk Fellini un Kubriks . . . viņam ir balss kā GM . . . okay, okay atzīstos sev - esmu tā kā mazliet samīlējusies radošā nozīmē. :)

12:35pm: Berlinale
shovakar Berliines festivaalaa tu, zdv, beidyot redzeesi uz lielaa ekraana pirmaas triis kubrika dokumentaalaas filmas. ballishu jau ir par daudz. :)

12:16pm: "Čipandeilis", sievietes un dzīve
Mierināt draudzeni pie bāra, „handsome” bārmeņa pavadība mēdz reizēm būt aizraujoši . . . pēc kārtējas latviešu dokumentālās filmas pirmizrādes un ne tik labās kafijas (bet kur gan vispār Latvijā ir laba kafija?) krūzes kārtēja „Dubultajā Kafijā” (lai ko tas arī nozīmētu!). Stāstīt viņai, ka nav tak par ko satraukties – viss plūst un mainās un labi vien ir, ka tā! Viņas čuksts manā ausī: „Tu viņam patīc!” Un tad! Mēs jau ar „handsome” esam noskaidrojuši, ka NYC dzeramnaudas ir daudz labākas un, ka viņam nav ne mazākās šanses ievilkt mani savā vai manā gultā. Viņš saka: „Es saprotu, esmu Tevi te redzējis ar viņu iedzeram kādu rumu ar kolu.” „Jā, mēs tā parasti darām pirms ejam kaut kur ārā vai vienkārši ejam mājās skatīties kādu filmu. „ Kā mani kaitina šis – „es saprotu”, neko viņš nesaprot – tas ir pāri sapratnei.

P.S. Vēl 2 dienas . . .

6:09pm: BTC
. . . vēl 14 dienas . . .

4:26pm: Celestial Bliss
Celuloze ir uz montāžas galda, studija tātad pie tā, es savukārt ņemu kameru dēļ tā uz weekend filmēšanu on Stabu Street. :))
Nezinu gan vai šoreiz mums palaimēsies ar prostitūtām, kas izlido no mājas, kurā dzīvoju arī es un ielec melnā Mercedes, bet vismaz mēs nelokāmi virzāmies pa taciņu uz priekšu un screw, ka esmu sagurusi un man nav laika satikt draudzenes/draugus, toties es ar viņām/viņiem gari runājos pa telefonu un daru un dzīvoju kā man patīkas! :)))

1:49pm: Kind of, pirmais ieraksts 2005!
Viss notiek tieši tā kā tam jānotiek! Izskatās, ka mans klans un tuvākie draugi ar dažiem izņēmumiem arī ir laimīgi, tas palīdz dzīvot gan viņām/viņiem, gan man! :))) You see one hell of the happy woman! God bless as all . . . un cerams, ka pasaules gals gluži vēl nav pienācis ar visām zemestrīcēm, vētrām etc.

5:19pm: (Svēt)dienas piecelšanās 16:00
Ūūūū no šīs mūzikas man tirpiņas iet pār kauliem, v.v. man aiz muguras pikšķina iekšā Tranzītā kārtējo HP projektu, zdv tulīt ies biki pamontēt, lai rīt visu var sadzīt VHS un sūtīt prom uz preview, neko nezinu paši uzprasījās - Sunday workaholics. :) I like it, I like it! No vakardienas neko daudz netaceros, izņemot vajprātīgu dejošanu un IR 3 saplēstās glāzes, ak, nu jā un kaut kādus džekus kuriem visiem piec kārtas tika teikts, ka esam lezbietes. Vēl japasūtina biļetes mūsu lidojumam uz Berlīnes kino pasākumu – we did it for Christ’s sake we hold full accreditation! Es sēdēšu Walter Murch lekcijās – berzēju ķepas! :) Coundown 3 days and I will have s.. un veselas 15 dienas nekādi cell phones, business, studies, editing (nē, ups, tā gan būs), people I don’t care for – just luv and stuff. :) Any way, visiem Marry x-mas and Happy New Year! :)))

11:20pm: šo man ir noteikti jāatceras . . . at all times . . .
Ārā snieg – izskrējos pa Rīgas ieliņām pēc Stenlija “Full Metal Jacket”, tagad starp pamfleta rindām, kuras aši rakstu sister Dave, šo gribu atstāt sev, tad, kad man būs kādas šaubas par savu situāciju šeit uz šīs planētas. Es neesmu situācijā, kad man sāpju izmisumā vai naida dēļ ir jākļūst par snaiperi, lai mirklī, kad esmu uz grīdas un mirstu no nāvīgiem ievainojumiem vienīgie pāris vārdi, kurus varu izdvest slepkavu valodā ir - "shoot me". Man nav cāļa smadzenes, lai šādā mirklī teiktu: "That was real hard core!” Tas, ka reizēm dažiem tipiem saskrien čuras galvā, tāpat kā tas reizēm notiek arī ar mani, un tas, ka ne visu var iegūt ir tikai realitāte, kuru gribot vai negribot, bet tomēr ir jāpieņem. zdv - nje nada ot zhira besitsa!

4:32pm: . . . .
Damn, kā esmu pārsalusi un vēl baložu saskrāpēta (vismaz mana baltā adatu galva nav baložu apd.....), bet tagad 100% ir skaidrs, ka ir viela no kā var uztaisīt daudz feinu lietu. Jūtos laimīga kā bērns, I guess, es tomēr par maz veltu laiku tam, kas mani patiešām interesē. :)