|
Mar. 30th, 2016|10:02 pm |
šodien lasīju vienā anglosakšu-kuratu dabasgrāmatā par acštirību starp:
soil
dirt
earth
kompaktumam apstāšos tikai pie vidējā. tika norādīta etimolōģija – drit(t) skandināviski ir sūds/mēsls. un tika spekulēts, ka vikingi bagātināja augsni ar savām un citu lopu kakām, jo empīrika vedināja domāt, ka uz plika vulkāniskā ieža bez sūda nekas prātīgāks par īslandes ķērpi izaugt nevar.
un tā kā no drit/dirt līdz dirst ir ne ta sinkōpe, ne ta metatēze, tad turpmāk varam uzskatīt – ja kāds mūs sūta drist, nesitīsim uzreiz pa augšējo diršanas organōnu, drīzāk pateiksimies par ilgtspējīgo dir(st)ektīvu ar savu sūdu bagātināt augsni, nevis līdzcilvēka pārkarsēto apa-prātu.
bet kopā jautrāk, šaubu nav. it sevišķi manevros (manure = mēslojums, nu re) – esmu pats ar brālīšiem kopā purvā racis kaku ierakumus, tad ar tiem pašiem bračām sēdējis svilpodams un drisis uz nebēdu. paralēli pīpājot ļoti sliktus bulgāru tabakas izstrādājumus (turku atriebība par A. Pumpura karmiskajiem soļiem) |
|