|
Jul. 7th, 2024|01:03 pm |
Vispārīgi runājot, tur visu laiku notiek kluss pilsoņu karš.
redz ko no Tuvajiem Austrumiem tur raksta (Google translate):
Jauno Irānas prezidentu varēja atpazīt pēc viņa citātiem medijos. Par Pežeškjanu tika daudz runāts gandrīz jau no paša vēlēšanu kampaņas sākuma Irānā. Viņš pastāvīgi bija ziņās, kamēr par pārējiem kandidātiem gandrīz nekas nebija zināms, un viņi tik tikko tika cauri Irānas mediju priekšvēlēšanu trokšņiem.
Režīma rokās jaunais prezidents ir pēdējā nagla (kā Teherāna cer) masu protestos, kas ir paredzēta, lai beidzot nomierinātu masas. Var arī prognozēt, ka nākamais Irānas prezidents atkal būs konservatīvs, jo pēc interesanta parauga pēdējos 25 Irānas vēstures gados prezidenta amats pārmaiņus tika nodots reformistiem un konservatīvajiem. Pēc 16 gadus ilgas skarbas reakcijas un ķēdes slepkavībām prezidenta amats uz diviem termiņiem tika nodots reformistu Hatami rokās, pēc tam fundamentālists Ahmadinedžads divas reizes kļuva par prezidentu. Kad ajatollas režīms Irānā gandrīz krita savā otrajā pilnvaru termiņā Zaļās revolūcijas dēļ, reformists Ruhani kļuva par nākamo prezidentu uz diviem termiņiem. Raisi prezidentūras laiku iezīmēja otrs spēcīgu protestu vilnis, kas atkal nostādīja ajatollas režīmu nedrošā situācijā, tāpēc pēc viņa nāves notika vēl viena politiskā pārkārtošanās, un par jauno prezidentu atkal kļuva reformistu kandidāts.
Tomēr nav zināms, vai šāda tautas nomierināšanas shēma šoreiz darbosies, jo beluču neapmierinātība ar vietējām varas iestādēm ir sasniegusi augstāko punktu Irānas 45 pastāvēšanas gados. Un, kā rāda pieredze, ja masu protesti uzliesmo jebkur Irānā, to dzirkstele ātri izplatās citos reģionos, un visa valsts sāk degt.
|
|