|
Jun. 9th, 2022|12:41 am |
anekdotiski par lūzuma punktu attiecībās ar gaļu un pienu.
par gaļu: pa ceļam no rīgas uz valmieru biju atradis specializētās gaļas veikalu, kurā varēja iegādāt varen gardas ķiploku desas, kuras labi stāvēja ledusskapī un varēja ēst bez gatavošanas. pasāku tās ik pa laikam uzkost, bet, vadoties pēc tā, cik ļoti gardas, ērtas un kompaktas tās bija, sāku pāriet uz šīm desām balstītas ketodiētas. trešajā dienā, kad biju nedaudz dehidrējies, bet tik un tā nācās doties urinēt, tualetes telpā pēc lietas pabeigšanas ievēroju stingru un specifisku smaku, kura līdz šim bija raksturīga ārstu izrakstītiem antibiotiku kursiem. nezinu, vai kāds zin par kādu smaku ir runa, jo nemāku to savādāk aprakstīt, bet nekur citur kā saskarsmē ar spēcīgām antibiotikām to nebiju novērojis.
par pienu: pa ceļam no siguldas uz smilteni paņēmu mašīnā līdz vienu "štopētāju". latvijā vizinoties, tos ņemu katrreiz, kad braucu vienatnē. puisis bija samērā runīgs un sāka stāstīt par savu "karjeru" vietējā piensaimniecībā. vienkārši klausījos un intervēju viņu, nestāstot par savu viedokli šajā tēmā. neatceros piensaimniecības nosaukumu. no paša viņa nebija dzīvnieku aizstāvis nekāds, bet varēja just viņa raizes par fabrikā notiekošo. visvairāk viņu satrauca govīm dotā pārtika (skābbarība), kura nemaz nebija pielāgota lopu labklājībai - tā izraisīja kāju locītavu iekaisumus un pampšanu, bet par dažiem procentiem palielināja piena atdevi, tāpēc korporatīvais lēmums bija neiedragājams. kā arī satraukums par asiņojošiem tesmeņiem un strutu/asiņu pleķiem gatavajā produkcijā.
ņemot vērā, ka, vizinoties pa latvānijas fabrikām, pašam ir liela pieredze ar to kā latvijā un vispasaulē domā vidējais kapitālists, uzņēmējs, tehnologs, maiņas vadītājs un vienkāršais proletārietis, bija viegli salikt 2 un 2 kopā, lai izveidotos laba kopaina par to, kas notiek gaļas un piena fabrikās. ražotājam neinteresē patērētāja labklājība, bet tikai produkta masveidīgāka nonākšana plauktos un patēriņš. tas viss par jebkādu ētikas un morāles cenu. patērētāja labklājība netiek ņemta vērā nevienā izstrādes posmā, jo visu var noklāt ar mārketingu un ieraduma spēku. iemetos acis, šajā vietnē, ir uzskatāms, ka lētticīgie vientieši ir vairākums.
veselīga un kompakta pārtika ir mīts pamuļķiem. atslēga ir kombinēšanā. ieradumus var mainīt mazāk, kā gada laikā. |
|