|
Jul. 24th, 2020|11:25 am |
Skatoties, kam jautā. Kvēlāko mūsdienu komunisma aizstāvju apgalvojums "bet tas nebija īsts komunisms", komentējot faktiski jebkuru mēģinājumu, jau kļuvis par klišeju. No šī izriet divi varianti:
1) Cilvēki galīgi nemāk uzcelt komunismu, un vienmēr sanāk kaut kas cits. Šis variants ļautu ticēt, ka "īsts" komunisms principā ir iespējams, tikai vajag uzcelt pareizi. To liek apšaubīt tas, ka līdzšinējie mēģinājumi noveduši pie rezultātiem, kuri ir ne tikai sūdīgi, bet sūdīgi apmēram vienos un tajos pašos veidos. Var pieļaut, ka cēlāji vienkārši nemācās no kļūdām, taču tas neko labu nesola par nākamajiem censoņiem.
2) Tāds komunisms, kādu to apraksta apjūsmotāji, pastāv tikai uz papīra, un jebkurš mēģinājums ieviest to praksē novedīs pie parastā rezultāta, jo cilvēki gluži vienkārši "nedarbojas tā", kā komunisma teorijas to paredz. Jeb citiem vārdiem, pareizais uzcelšanas veids neeksistē, neatkarīgi no cēlāju nodomiem un spējām tāpat vienmēr sanāks "neīsts komunisms". Šis variants labāk līmējas kopā ar vēsturi.
Varbūt pastāv arī kāds cits, optimistiskāks, variants, tikai jāatceras, ka līdz šim ar "neveiksmēm" ir pildīti masu kapi, tāpēc "ai, varbūt šoreiz sanāks" nav tā prātīgākā pieeja. |
|