|
May. 14th, 2020|10:36 am |
nuja, nekāds teorijas, indē uz vella paraušanu, lai daži gūtu profitu. (:
dati par to, ka ilgtermiņā valstij no akcīzes precēm (cīgas, alko) nes milzu zaudējumus, tiek ignorēti.
cukurs pat netiek akcīzēts, lai gan sabiedrības veselībai nodara milzīgu ļaunumu, kas nes arī milzīgus zaudējumus visiem.
vecāku atbildība. kurš mums te mirst badā? tu bērnam šņabi nez kāpēc nedosi pie izsalkuma. kur mums ir oficiāli pastāstīts, par cukura kaitīgumu?
viegli novelt atbildību uz indivīdiem, kuri tiek maldināti. vai pat netiek.
vai pie mums joprojām nevalda uzskats, ka vajag tik kustēt un nebūsi resns? cik aprīsi, tik jānodedzina, nav svarīgi, ko tu aprij?
kur tiek stāstīts, kāpēc džankfūds ir slikti?
veikalos cukuru saturoši, spilgti iepakoti, ar iemīļotiem varoņiem apdrukāti produkti nav novietoti bērniem viegli pieejamās vietās. vai ne?
veikalos vispār viss netiek iekārtots tā lai ietekmētu indivīdus. nav tā, ka jāiziet cukura nodaļai cauri, lai tiktu pie pārējā. tur arī alkohola nodaļa neaizņem 1/4, un tas nav iepakots spilgtos iepakojumos ar iemīļotajiem filmu varoņiem virsū.
arī pie kases nav sakrauts cukurs un etanols nelielos iepakojumos.
un, lūdzu, nevajag man sākt stātīt, ka ir jābūt organizētam, jāiet uz veikalu ar sarakstu, jāliek sev klapes uz acīm, utt (:
portugāle man ir viens no spilgtākajiem piemēriem par tēmu. tur pirms gadiem padsmit bija milzīga problēma ar smago narkotiku patēriņu uz 1k.
represijas nepalīdzēja, dekriminalizācija gan, noskaidrojās. ka narkomāni ir nevis jāizolē, bet jāuzlabo gan dzīves apstākļi.
idivīds ir vājš, slinks un alkatīgs. tādi mēs esam uzevolucionējuši. pa ~3.5 milj gadu.
aizliegumi diez ko nepalīdz. ar cigaretēm salīdzinoši tiekam galā. popularizācija uz leju, pieejamība uz leju, stilīgums uz leju. vietas, kur smēķet daudz mazāk. mums ir rezolūciju par brīvu vidi no dūmiem(vai kanu to sauc). pirms 30 gadiem nekas tāds nebija iedomājams.
|
|