| Dienas jautājums. |
[Apr. 12th, 2018|04:25 pm] |
Kāpēc cilvēki izjūt vajadzību absolūti nevajadzīgi melot saviem bērniem?
Kaut vai par to pašu ziemsvētku vecīti. utml.
upd. Pats čakli cenšos nemelot nemaz. Priecātos, ja pārējie arī tā darītu.
Un tas nenozīmē, ka jālej visi sūdi pār citu galvām, ir opcija paklusēt, ļoti laba opcija, starpcitu (to es saku arī sev, jo bieži piemirstas).
upd. nr2 Lai nerastos pārpratumi. Ir meli un ir neeksistējošas lietas par kurām esam draudzīgi vienojušies, piemēram cilvēktiesībās vai juridiskas personas.
Vēlos izšķirt šos abus. Mēs tak svēti ticam, ka eksistē NATO un nemelojam par to runājot, bet tak neviens netic, ka salavecis vienā naktī piemeklē miljardiem bērnu.
upd. nr3 No malas varbūt izskatās, ka es tagad lielu sevi. Kāds es kruts nemelotājs, un jūs visi netīri meļi. Tā tas noteikti nav domāts. Labi saprotu, ka ir cilvēki ar kuriem tiek manipulēts, jo tā visiem labāk.
Nemeloju, jo esmu slinks un nevēlos atcerēties ko un kad, un kam esmu melojis. Un manī dzīvo ideālists, kurš ir aizdomājies, ka varbūt ir iespējams mainīt sabiedrību (tas nav izdarāms īsā laika sprīdī, labi to apzinos), lai politiķiem vairs nav tik ļoti daudz pozitīvi jāmelo(čota dikti kreisi skan tā pozitīvā melošana, man nepatīk (subjektīvs viedoklis)). |
|
|