|
Feb. 6th, 2020|12:14 pm |
Nav vairs labi, nav vairs labi,
Tēvs ar māti klusē abi,
Sakumpuši sēž pie loga
Kā zem nastas, kā zem sloga.
Mazais Gerhards sen jau vēro,
Ko šie abi tā kā sēro.
Kādēļ mājās tā kā senāk
Paziņas un draugi nenāk?
Kādēļ kafija uz galda
Dažureiz nemaz nav salda?
Prasīs tētem - tēte baras:
- Ko tas zēns man kaklā karas! -
Prasīs mātei - tā šo glāsta,
Bet neko vis nepastāsta.
Bet kad runāt sāk ar Līzi,
Skaidrību viņš dabū drīzi.
Viņa stāsta: "Tā tās lietas:
Tētim nav vairs darba vietas,
Tāpēc nav viņš labā omā.
Sēž un sēž, par to vien domā,
Ko nu sākt un ko nu darīt,
Ko likt galdā rīt vai parīt.
Tādēļ ēdieni tik liesi,
Tādēļ arī nenāk viesi. |
|