|
Oct. 5th, 2019|02:53 pm |
37, nevis 38C. Pie 38C es vispār guļu gultā un mirstu un mans bērns pa to laiku dara es nezinu ko viens pats pa dzīvokli, jo nu I just cannot care..
Pārspīlēšana tas ir tā 1) neskriet pārāk ātri. tiešām skriet tā, lai var nezinu sarunāties ar līdzskrējēju, neaizelšoties vai arī nezinu - dziedāt līdzi playlistei, arī neaizelšoties vai risināt skaļā balsī dialogus ar sevi, neaizelšoties :D
Ja Tev būtu pulsometrs un slodzes tests iziets, tad jau tas ir cits stāsts - var vnk skatīties kkādas pulsa zonas.
2) iesildīties un atsildīties - tb sākumā vismaz 5minūtes (ideāli 15) skriet lēni, rihtīgi lēni, un beigās arī uzsprintoji, un tad nevis stājies nost, bēt ļēni (vēl lēnāk kā sākumā), rihtīgi besīgi lēni, kur ir kkas par tēmu "nafik es mēģinu vispār skriet, ja iet ir tikpat ātri" noskrien vēl kādas 3-5minūtes.. (vismaz!)
1-2.punkts- lai tiešām nesačakarētu sirdi. Jo nu tā VAR sirdij sataisīt problēmas, kuras tik ātri un viegli nejutīsi, bet atspēlēties, kas var..
3) kilometrāža - es ļoti labi zinu, kā gribas sākumā vairāk, aj kas tur, 5, 10, 20 km... Bet tā var ļoti, ļoti, ļoti viegli iedzīvoties "skriešanas traumās"- tb kkur kkādam, cīpslām, locītavām vai hz kam vēl bik par lielu slodze, vēl kkur nedaj boh sapūš, vai tml un sākās visādi iekaisumi - celis, potīte, papēdis, gūžās, vēl kas - tur visur ir saites, kauli, kaulu plēves, da viss, kas tur iesaistīts tajās kustībās.. Un tad, ja sāk sāpēt (un tādam, kas necik neskrējis piepeši izdomā skriet pa 15-20+ km, tur ātri var sākt sāpēt), tad nu caur sāpēm vēl var var pamocīties, bet tad vienā brīdī ir tā, ka jāliekas vien mierā un jāaizmirst par skriešanu uz vismaz 3+ mēnešiem, jo vnk fiziski nevar, jāiet uz visādām fizioprocedūrām, jādzer zāles, utt..
4) biežums - apmēram tas pats.par to, cik bieži skriet sākumā, cilvēki vēl strīdas, bet nu man šķita ok 2, max 3 x nedēļā. Vrb vēl var katru otro dienu vai tml, nepārforsējot ar kilometrāžu. Kāpēc? skat. 3.punktu. Muskuļi, un viss nedabū kārtīgi atgūties, kā jau atkal liek skriet.
3-4 punkta sekas var samazināt kārtīga iesildīšanās ar kkādiem "pareizajiem vingrojumiem" un, lai vispār varētu paskriet normāli, drusku vajag izstaipīt musīšus pēc tās skriešanas. Ja kārtīgi izstaipās, tad labāk, ja vēl ir, kas izmasē, - pavisam labi.. :)
A, ja par mani, es savulaik pati savā nodabā pēc treniņplāniem trenējos 10km skriešanai. Skrēju sacensībās tos pašus 10km. Esmu gājusi slodzes testu, šķiet pat 2x, skrienu ar pulsometru (tos pašus Magnētus). Attiecīgi zinu, ko daru un cik traki tas man var ietekmēt. Esmu gana daudz skriešanas izlaidusi tieši tāpēc, ka piepeši celis kko, piepeši potīte, utt. Vnk kad drusku jau satrenējas, pierod pie tās skriešana,s visu var likt klāt - gan tempu, gan slodzi, gan kilometrāžu un biežumu, vnk, ja tā sāk no nulles uzreiz mēģināt, davai es pag. reizē to gabalu noskrēju 36 minūtēs, šodien noskriešu 2x lielāku gabalu vai to pašu - 33. minūtēs, būs auzas.. Tad vienīgā cerība ir, ka locītavas atteiks ātrāk, pirms izdosies sabeigt sirdi :) |
|