Mans runājiens

fak, laikam esmu palikusi pārāk sentimentāla pēdējā laikā.
Un man ir jauna atkarība, Kasparatkarība, nu man tik ļoti negribējās, lai tā notiek, man bail. Bail, ka tas atkal nejauki beigsies. Bet man viņu tik ļoti gribās, kā gaisu, ko elpoju. Tas ir traki. Un tagad viņa nav. Un viņam iet tik labi, kas būtībā rī ir labi, bet nu jā...
Visi palikuši tik jocīgi. Šķiet, ka pār pasauli valda lielā ļaunā atkarību roka - jaukie cilvēki tagad doma tikai par alko alko un šķirbiņām. Man tik ļoti patika viņu nesamaitātība, patiesums, atklātība, draudzība, bet to visu ir sabojājusi atkarība, atkarība no iedomu elku atzinības, no pašiem savas stūlbības, jo kā gan citādi var nosaukt, tik klaju pašam savu principu pārkāpšanu?

Un LAIMĪGU bļe visiem JAUNO GADU! :)