 |

 |
jan09 | |
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
vienkārši par sūdiem
cilvēkam, kas no bērnības izaudzis lauku saimniecībā, sūdi ir daļa no ikdienas un ikgadējā cikla. ikdienas/nedēļas sūdu tīrīšana "seklajā" kūtī, pusgada sūdu tīrīšana "dziļajā" kūtī, rudens lielā "mēslu" talka ar tehnikas piesaisti, izvešanu uz lauka un iearšanu. pie smaržas pierod, rokas nomazgā, zābakus notīra/nomazgā. bez dabīgiem vai mākslīgiem sūdiem pie normālas ražas netikt. sūdi - daļa no lauku dzīves, nepieciešamība.
ar cilvēkiem ir līdzīgi, ir starp mums sūdi, sabiedrībai pēc viņiem nekādas vajadzības nav, bet, pēc senā teiciena "sūds peld pa virsu", tā viņi arī peld. prātīgi ir iet cilvēksūdam ar līkumu - "neaiztiec, viņš smird", t.sk internetā. SC viens/vai vairāki regulāri plosījās ar simtiem lietotājvārdu un komentāriem, tb smirdēja izteikti. ir SC arī mazāki sūdiņi, kas paši sev spodrina čupu - viens no tādiem, kas bāžas visām pudelēm par korķi, ir izdomājis, ka viņam esot "heiteri" nav pat smieklīgi, sūdam "heiteri"? vai sāpe, ka sūdu vnk ignorē? vai kritušām lapām ir "heiteri"? un miglai? un lietum? un suņa sūdam uz trotuāra vai zālītē blakus? paskatījies, lai neiekāptu, un gāji tālāk. smirdi tālāk, sūds!
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |

 |
jan09 | |
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
dienas prieks "Latvijā noticis kārtējais mazais brīnums zaļās domāšanas attīstībā. Izrādās, ka arī gāzes apkure var būt ekonomiski izdevīgāka par šķeldu un granulām. Turklāt tā var būt tīrāka, ērtāka un neprasīt divu atsevišķu katlu iegādi. Par šo vēsturisko atklājumu vēsta portāls Jauns.lv rakstā, kas tapis projektā „Klimata kurss – SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa par klimatneitralitāti un zaļo enerģiju Latvijā”. Projektu finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Klimatneitralitātes veicināšanas projektā sabiedrībai tiek demonstrēts, ka ne vienmēr jāizvēlas dārgākais vai ideoloģiski pareizākais risinājums. Dažreiz vienkārši jāizvēlas tas, kas cilvēkiem ir izdevīgāks. Fantastiski! Varbūt šī atklājuma nākamais solis būtu sākt salīdzināt arī vēja parku, saules elektrostaciju, biomasas katlu un citu zaļo projektu reālās izmaksas? Ne tikai to, cik megavati uzstādīti un cik miljoni ieguldīti, bet arī to, cik šī enerģija patiesībā maksā patērētājam, kādas ir tīkla izmaksas un kurš galu galā par visu samaksā. Jo klimats, protams, ir svarīgs. Taču arī cilvēku maciņi vēl nav kļuvuši par atjaunojamo resursu. Un, ja reiz zaļās enerģētikas kampaņas finansē no emisijas kvotu naudas, tad būtu tikai loģiski, ka tajās popularizē nevis kādu vienu iepriekš izvēlētu tehnoloģiju, bet gan godīgu visu iespējamo risinājumu salīdzinājumu. Varbūt tas būtu vēl viens fantastisks atklājums – ka zaļā domāšana sākas nevis ar kurināmā nosaukumu, bet ar godīgu aprēķinu?" (c) RK https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/737568-vai-sava-apkure-privatmaja-patiesam-ir-izdevigaka-eksperti-atklaj-ko-daudzi-nenem-vera
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |


 |
jan09 | |
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
tā runāja dr.Apinis:
"KNAB (vismaz preses konferencē) ne ar pušplēstu vārdu neminēja to, ka valsts iepirkumu sistēma ir kleina un greiza, ka tas, ka valsts institūcijām nākas divreiz pārmaksāt lielā mērā ir tamdēļ, ka iepirkuma dokumentos jāparedz pilnīgi viss, arī tāda programmatūra un piekariņi, kas nav konkrētai slimnīcai vajadzīgi, jo pretējā gadījumā atskries KNAB izmeklētāji, iešaus trīsreiz grieztos un visiem, kas piedalījušies iepirkumu komisijā divdesmit gadus nāksies vazāties pa tiesām. Nedod Dievs, slimnīcas vadība centīsies nopirkt to, kas slimnīcai patiesi vajadzīgs, tieši tikpat racionāli kā privātie uzņēmumi ARS, VC4, VCA vai kāda no privātajām laboratorijām. Šiem slimnīcu vadītājiem jau šobrīd ar bargu aci virsū skatās Eiropas un Latvijas prokurori, kuri pilnībā atbilst Vienotības Andreja Judina uzstādījumam, ka prokuroram jāsaredz noziegums arī tur, kur tā nav. Toties preses konferencē es uzzināju, ka kāds universitātes slimnīcas nodaļas vadītājs meklējis sponsorus lai aizbrauktu pamācīties strādāt ar “DaVinci” robotu. Meklētā summa bija 6 tūkstoši eiro, KNAB rosība iespējamo apmācību apturēja. ...KNAB darbinieku laītprasmes ir ierobežotas, un garāku rakstu viņi lāga neuztvers. Bet nobeigumam es vēlos divas norādes – tas, ka KNAB darbinieces uzskata, ka viņas nekādi iespējamas ginekoloģijas draudi neskars, ir drosmīgs pieņēmums. Mēģinājums iznīcināt vienu no labākajiem Latvijas operējošiem ginekologiem (aizsūtīt viņu uz privātu klīniku vai vispār – uz ārvalstīm) ir risks arī citām Latvijas sievietēm. Bet, ja tā pavisam godīgi – ko mums šodien labu dara KNABs? Vai tiešām cīnās pret korupciju? Vai tiešām caurskata deklarācijas un izdara kādus nebūt secinājumus par politiķu un lielierēdņu rīcībām (nu kaut vai attiecībā uz RailBaltic bezjēdzīgo plānu, zemes iepirkumiem un pārpirkumiem, bezjēdzīgi augsto tiltu pār Rīgas HES ūdenstilpni utt.)? Vai varbūt KNAB pamanīja Kariņa lidojumus ar privātām aviokompānijām uz nodokļu maksātāju rēķina? 2027. gadam korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam paredzēts 17 754 791 eiro, un par šo naudu paredzēts nodarbināt 174 darboņus. Vislabāk būtu gudrākos un analītiskākos no viņiem pārcelt uz kādu māju bez logiem netālu no VEF kultūras pils, bet pašu KNAB slēgt. Un Andrim Kulbergam, kuram nākamgad esot jāietaupa 800 miljoni – re kur jau 17 ietaupījuma miljonu. Teiksiet tas ir maz? Nepacelsi kapeiciņu, pie rubļa netiksi."
/nevar nepiekrist
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |


 |
jan09 | |
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
kantoru ziņas
pirms mēnešiem 4iem ienācās info, ka iepriekšējo kantori pārpircis US uzņēmums. zinot US pārpircēju praksi (iepriekš 2us kantorus, kuros strādāju, pārpirka US kantori, momentā piegiežot plānoto apkopi, rezerves daļu iepirkumus, un virsstundas, jo šie grib naudas atdevi no gada 1), bija skaidrs, ka griezīs, jautājums tikai - ko. Izrādās, vispirms nocirta šādas tādas daļas, kas dublējās, un pirms 2 nedēļām nocirta VISU Solar PV daļu. pirms nedēļas bija bijušo kolēģu baļļuks par godu laimes vēstuļu saņemšanai (letters of redundancy). ieradās arī tādi dubultbijušie, kā es. kopējais vakars bija jauks, cilvēki un noskaņa brīnišķīgi. Nianses tātad: nocirtuši visu daļu, uztaisījuši jaunu štatu sarakstu, un atļāvuši bijušajiem pieteikties/konkurēt uz krēsliem. nocirtuši dažus ilgspēlējošus projektus, kuri nerāda viņiem pieņemamu peļņas līmeni (bet ar objektu daudzumu nodrošināja naudas plūsmas nepārtrauktību). attiecīgi dažus pieņēmuši atpakaļ (piem 2-3 design engineers no padsmit), daudziem jaunajiem amatiem ir apvienoti divu dažādu amatu pienākumi. Pozitīvais: iespēja tikt pie labiem zināmiem kolēģiem un klientiem/projektiem esošā kantora robežās.
/pie blakussecinājumiem - ideja pārdot US īpašniekiem LV dzelzceļu jau bija, atbalstu. Ierosinu pārdot US arī LV ministrijas, reorganizēs ātri un bez žēlastības.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |



 |
jan09 | |
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
aktuāli: "Pensionāru ekonomiskais “zelta laikmets” pasaulē tuvojas beigām. Gadiem Rietumvalstīs atkārtots pārmetums, ka tā dēvētajai “baby boom” paaudzei – cilvēkiem, kas dzimuši aptuveni no 1940. gadu vidus līdz 1960. gadu vidum – ekonomiski ticis pats labākais. Viņi izveidojuši karjeru laikā, kad mājokļi bija salīdzinoši lētāki, piedzīvojuši nekustamā īpašuma un akciju cenu kāpumu un tagad daudzviet saņem arī dāsnas pensijas. Taču “The Economist”, analizējot datus par 32 turīgām valstīm, secina: šis laikmets, iespējams, jau ir sasniedzis savu maksimumu. 26 no 32 analizētajām valstīm senioru ienākumi attiecībā pret darbspējīgā vecuma cilvēku ienākumiem tagad pasliktinās. Jaunākās paaudzes savukārt pelna vairāk, uzkrāj aktīvus un arvien biežāk saņem valdību finansiālu atbalstu. Tagad situācija sāk mainīties. “The Economist” analīze rāda, ka daudzās turīgajās valstīs šī tendence tagad iet pretējā virzienā. Grieķijā darbspējīgā vecuma cilvēki pašlaik pelna gandrīz par piektdaļu vairāk nekā pensionāri. Lielbritānijā pensionāru mediānie ienākumi tagad ir aptuveni par 10% zemāki nekā darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem. ASV mileniāļiem, sasniedzot pašreizējo vecumu, ir vairāk bagātības nekā iepriekšējām paaudzēm tajā pašā dzīves posmā. Ir arī pirmās pazīmes, ka Z paaudze aktīvus uzkrāj vēl ātrāk. pēdējā dzīves dārdzības krīze pensijas vecuma mājsaimniecības skārusi ievērojami smagāk nekā darbspējīgā vecuma mājsaimniecības. Tas ir būtisks aspekts arī Latvijas senioriem: pat tad, ja pensija nomināli palielinās, svarīgi ir tas, cik daudz par šo naudu iespējams nopirkt. Latvija šajā stāstā ir ļoti īpašs gadījums. Latvijā situācija daudzos aspektos ir pavisam cita. Latvijā 2026. gada sākumā dzīvoja 413 tūkstoši cilvēku vecumā no 65 gadiem, un seniori veidoja 22,4% no visiem valsts iedzīvotājiem. Vidējā vecuma pensija 2025. gadā bija 615,70 eiro mēnesī, kas atbilda tikai 45,7% no vidējās darba samaksas valstī. Sieviešu vidējā pensija bija 594,19 eiro, bet vīriešu – 656,31 eiro. Vēl krasāk problēmu parāda nabadzības rādītāji. 2025. gadā 43,3% Latvijas senioru bija pakļauti nabadzības riskam vai sociālajai atstumtībai. Īpaši smaga situācija ir cilvēkiem, kuri vecumdienās dzīvo vieni. 2024. gada dati rādīja, ka nabadzības riskam bija pakļauti 63,2% vientuļo pensijas vecuma cilvēku. Arī dzimumu atšķirība ir ievērojama. Latvijā divas trešdaļas senioru ir sievietes, un vecāka gadagājuma sieviešu nabadzības risks ir būtiski augstāks nekā vīriešiem. Tāpēc Latvijā runāt par pensionāriem kā par vienotu, ekonomiski privileģētu paaudzi būtu maldinoši. Latvijas senioriem svarīgākais ir cits secinājums – nākamajos gados pieaugs spiediens uz pensiju sistēmām, cilvēki tiks mudināti ilgāk palikt darba tirgū, bet valsts budžeta nauda arvien vairāk būs jādala starp senioriem, veselības aprūpi, ģimenēm ar bērniem un citām vajadzībām. Latvijas gadījumā šī diskusija sākas no daudz zemāka senioru labklājības līmeņa." https://www.la.lv/pensionaru-ekonomiskais-zelta-laikmets-tuvojas-beigam-ko-tas-nozime-latvijas-senioriem?
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |

 |
jan09 | |
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
kā "noliet" cilvēkus
“The Economist” 30. oktobrī ziņoja, ka Krievijas dzīvā spēka zaudējumi kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā, ieskaitot kritušos un ievainotos, ir no 1,4 līdz 2,1 miljonam cilvēku, bojāgājušo Krievijas militārpersonu skaits - no 374 000 līdz 770 000. Maijā žurnāls ziņoja par 1,1-1,5 miljoniem nogalināto un ievainoto. 30. oktobrī “BBC News” “Русская служба” un “Медиазона” žurnālisti informēja, ka Ukrainas karā Krievija zaudējusi vismaz 500 000 militārpersonu, kamēr dokumentāli apstiprināta 285 023 bojāgājušo Krievijas karavīru identitāte. “Informācija par visiem dzīvā spēka zaudējumu gadījumiem nav publiski pieejama, tāpēc noteikt precīzu skaitu ir samērā problemātiski,” komentē izdevums “Агентство. Новости”. Identificēto Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits lēšams 45-55% robežās no faktiskajiem zaudējumiem, savukārt militārie eksperti aprēķinājuši, ka Ukrainā krituši 518 līdz 664 tūkstoši okupantu armijas karavīru. Pieskaitot aptuveni 21 000-23 500 bojāgājušo pašpasludināto “ДНР” un “ЛНР” vienību un 2304 identificētos Ziemeļkorejas karavīrus, pēc BBC aprēķiniem, kopējie okupantu spēku zaudējumi varētu būt 540-690 tūkstoši. interesanti, cik ir "nolējušies" Ukrainas pusē? un cik var atļauties "noliet" EE, LV, LT, lai nebūtu jāsēž rezervātos?
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |



|
 |
|
 |