Izlasīju 1984. Vispār interesanti, brīžiem nesapratu neko, bet tagad atkal saprotu. Vispār interesanti.

Tagad jaķerās pie Cilvēka, kas smejas.

Ak jēē, es atkal esmu grāmatu varā, laikam tapēc man patīk vasara: ir silts un ir pietiekami daudz bnrīva laika, lai lasītu. Un galu galā ir silts un lasīt var arī jebkur, jo ir taču silts.

Pārlasot ar māti avenes, iedomajos par Agnesi M Laikam tapēc, ka man jau bija apnicis lasīt avenes, bet viņai gan jau būtu vēl neapnicis.
Atcerējos to dienu, kad viņa izšķīrās ar Arti un raudāja deju mēģinājumta laikā. Un Zane Bē gāja viņu uz tualeti mierināt. Un tad, kad es nodevīgi iegāju pačurāt un čurājot nodevīgi klausījos viņu sarunā, es atceros, kā Zane teica, cik laimīga viņa ir , ka viņas brāļukam ir Ineta. Cik gan tā esot laba kā draudzene, ka citu viņa nevarot iedomāties un, ka tas varētu būt labākais, kas viņas brāļa dzīvē noticis. Bet acīmredzot viņas brāļuks tā nedomāja vis. Jo jau pēc neilga laiciņa, labi, vrbū, ka ne pēc neilga, varbūt starpā bija kāds gads, es neatceros, bet tas nav tik svarīgi, jo jau pēc laika vai laiciņa Zanes Bē brālis bija izšķīries no Inetas un nodevās kaislīgam grēkam ar to pašu Agnesi M Vai nav ironiski? Hi-hi.

Šodien visu dienu lasu, domāju un pārlasu avenes. Un vēl arvien esmu nakstkreklā un neķemmētiem matiem. Lai gan "neķemmētiem matiem" šeit ir lieks, es tā pat savus matus vairs (un es nezinu, kāpēc tas tā ir, jo kādreiz tā nebija) nevaru izķemmēt.

Un nupat man sagribējās tādu pašdisciplīnu kā manai kursabiedrenei Lāsmai, vai tas nav brīnišķīgi, ka viņa vienmēr visu izdara, izdara laikā un izdara laikā, un vēl arī labi izdara? Un nekur viņa neskrien, neparko neuztraucas un garlaicīgi viņai ir tikai no rītiem, jo viņa ceļas pusseptiņos. Bet arī ar to vienmēr ir izgulējusies!

Nē, varbū es tomēr negribētu.

Ja, un vēl es domaju par brunetēm un blondīnēm, par to, kuras man patīk labāk. Man pašai liekas smieklīgi, bet gan jau tas tiešām tikai man pašai tā liekas.

Es mirstu no garlaicības.

Tāpēc, ka manai māsai ir uzradies draudziņš, pie kura viņa ir aizdrāzusies jau dienas sākumā ar manu vienīgo pārvietošanās rīku, kuram man, protams, arī nav tiesību, bet ar kuru vismaz es protu braukt, es esmu izolēta no pasaules (jo Sala, protams, ir izslaucīa vai pohu sagrauta).
Brīnišķīgi.

Ja Inesei ir spējas lasīt domas no 6km attāluma, viņa atbrauks ar mašīnu!