Es mirstu no garlaicības.

Tāpēc, ka manai māsai ir uzradies draudziņš, pie kura viņa ir aizdrāzusies jau dienas sākumā ar manu vienīgo pārvietošanās rīku, kuram man, protams, arī nav tiesību, bet ar kuru vismaz es protu braukt, es esmu izolēta no pasaules (jo Sala, protams, ir izslaucīa vai pohu sagrauta).
Brīnišķīgi.