Pārlasot ar māti avenes, iedomajos par Agnesi M Laikam tapēc, ka man jau bija apnicis lasīt avenes, bet viņai gan jau būtu vēl neapnicis.
Atcerējos to dienu, kad viņa izšķīrās ar Arti un raudāja deju mēģinājumta laikā. Un Zane Bē gāja viņu uz tualeti mierināt. Un tad, kad es nodevīgi iegāju pačurāt un čurājot nodevīgi klausījos viņu sarunā, es atceros, kā Zane teica, cik laimīga viņa ir , ka viņas brāļukam ir Ineta. Cik gan tā esot laba kā draudzene, ka citu viņa nevarot iedomāties un, ka tas varētu būt labākais, kas viņas brāļa dzīvē noticis. Bet acīmredzot viņas brāļuks tā nedomāja vis. Jo jau pēc neilga laiciņa, labi, vrbū, ka ne pēc neilga, varbūt starpā bija kāds gads, es neatceros, bet tas nav tik svarīgi, jo jau pēc laika vai laiciņa Zanes Bē brālis bija izšķīries no Inetas un nodevās kaislīgam grēkam ar to pašu Agnesi M Vai nav ironiski? Hi-hi.