Vakar un šodien pabiju zemessardzes pirmszvēresta apmācībās.
Apkārt man būs burvīgi cilvēki ar kuriem iesim caur uguni un ūdeni.
Uniforma man izskatās lieliski, tik cepure jāiestīvina. Un zābaki jāievalkā (šis būs Hardcore)
Nākošo ceturtdienu nododam zvērestu.
I'm super excited.

Tā, protams, gadās tikai man, kad apsoli klientam, 2 dienu laikā uzšūt aizkarus 3 logiem. Atved audumu un tad es palieku uz pauzes...
Jo katram logam vajag divus un vēl uzradās divi logi vannas istabā un vai no pārpalikumiem var uzšūt vēl sazin cik galda salvetes.
Nē nu jā...

Es šodien biju tik liels malacis, ka reāli prieks par sevi. Piešuvu 121 maisiņiem klāt rokturus, tagad atliek tikai sašūt kopā.
Pusdienas prieks- noskrēju 1500m 10:24min. Kā es svīdu! Tās sviedru lāses lija pār acīm un vaigiem un man tas Tā! patika. Savdabīgs gandarījums.

OMG. Es tieku zemessardzē.
Ar visu savu artrītu.

Pagājušajā nedēļā tik daudz kas notika, ka šodien, skatoties kalendārā, biju manāmi šokēta, ka sākas tikai otrā aprīļa nedēļa.

Biju pārliecināta, ka jau otra puse iet. Nekas, šonedēļ arī jāpaspēj būt visur.

Tā sajūta "ka Tevi grib" mani ceļ spārnos.
Tiesa, te par to, ka mani grib darbos, ne nedarbos.

Vai es teicu, ka es mīlu savu tagadējo darbu?
Nē? Nu, tad tagad es viņu mīlu vēl vairāk, jo saceija, ka pieliks pie algas :)))

Kaut es varētu par to vairs nedomāt.

Rutīna mani drusku smacē.

Ak jā, kamēr psihenē gaidīju, lai tiktu pēc atzinumiem, ka deru zemessardzei.
Blakus esošā vate pierakstījās uz atzinumiem, lai atbrīvotos no nepieciešamības runāt latviski.
Tāpēc arī viņi ir tur, kur viņi ir, zemākajā līmenī.