Rīta prokrastinācija, darbs, stienis, kafija, sekss.
Morisejam piestāv vasara.

Sēžu pie reimatologa, priekšlaicīgi atnācu.
Atskrien vīrietis, kur te ir 205 kabinets? Jūs ari uz to? Tur kāds ir? Varu iet iekšā? Tur vispār ir tā daktere? Kad jums?
Ielaužas, tur priekšā cits. Oj oj.
Apsēžas.
Purpina.
Iziet iepriekšējais, šis metās iekšā, daktere- uzgaidiet lūdzu.
Pēc sekundes aicina iekšā.

Vecis purpinot- laikam nenokavēju savu vizīti. /Sarkasms/

Vispār gribēju rakstīt, ka pamanījos sačakarēt aizkarus, kurus piegriezu un daļēji sašuvu. Teorētiski nesačakarēju, tikai nezinu kāda suņa pēc piegriezās īsāki. Praktiski- jādomā, kurā veikalā skriet meklēt lentes.

Man vienmēr ir patikuši bad boys.
Tas laikam tāpēc, ka vecāki no manis taisīja good girl.

Kamēr atgūstos no mazās operācijas, slimnīcā pamanījos noskatīties slaveno Černobiļas seriālu.
Likās drusku garlaicīgs, bet skarbs.

Vajadzēja tieši vienu mēnesi, lai saprastu, ka sadedzināt tiltus bija sliktākais ko varēju izdarīt jaunajā gadā.
Well done, girl!

Vari sākt krist izmisumā, no kura nebūs jēga.
BĻEĢ.

Tādas dusmas, jo ir tik faking sarežģīti radīt jaunu paternu, ja apkārt ložņā divi mežonēni.

I guess, tas tāds vecums, ne?!?

Vakar difterijas pote, šodien asins analīžu šprice, rīt, pašrocīgi, šprice kājā (artrītam).

3h cepu šokolādes biskvītus, bērna dzd kūkai.
Pa vidam uzšuvu pudeles turamo mazākai.
Paēdu pusdienas, pavingroju pusplika, pagulēju uz matrača- klusumā (nedaudz ausīs džinkst).
Patīkami.
Beidzot.
Varēja vēl būt arī pēcpusdienas sekss, bet nu ok, visu nevar gribēt. 😂

Guļu gultā un klausos Kaimiņu dīvaino seksu.

Masturbācija nav prokrastinācija.