Kamēr atgūstos no mazās operācijas, slimnīcā pamanījos noskatīties slaveno Černobiļas seriālu.
Likās drusku garlaicīgs, bet skarbs.

Vajadzēja tieši vienu mēnesi, lai saprastu, ka sadedzināt tiltus bija sliktākais ko varēju izdarīt jaunajā gadā.
Well done, girl!

Vari sākt krist izmisumā, no kura nebūs jēga.
BĻEĢ.

Tādas dusmas, jo ir tik faking sarežģīti radīt jaunu paternu, ja apkārt ložņā divi mežonēni.

I guess, tas tāds vecums, ne?!?

Vakar difterijas pote, šodien asins analīžu šprice, rīt, pašrocīgi, šprice kājā (artrītam).

3h cepu šokolādes biskvītus, bērna dzd kūkai.
Pa vidam uzšuvu pudeles turamo mazākai.
Paēdu pusdienas, pavingroju pusplika, pagulēju uz matrača- klusumā (nedaudz ausīs džinkst).
Patīkami.
Beidzot.
Varēja vēl būt arī pēcpusdienas sekss, bet nu ok, visu nevar gribēt. 😂

Guļu gultā un klausos Kaimiņu dīvaino seksu.

Masturbācija nav prokrastinācija.

Helio meklētājā biju ierakstījusi "jews", meklējot vienu raidījumu iekš History channel.
Tad kaut kas notika un es izslēdzu tv.

Vīrs, kad atkal ieslēdza to, ieraudzīja meklētājā informāciju un skaļi pateica -Hitleram būtu noderējis tāds meklētājs!

Vīrs: kā jums (es ar bērniem vienā istabā, kamēr viņš slimo pa viesistabas dīvānu) pa nakti gulējās?
Es: visu nakti sapņoju vienu un to pašu apokaliptisko sapni.
Vīrs: kas Tev izdomas nav? :D

Kovid-koma.
Vēl dažas dienas un es tikšu laukā no mājas.