Atzīmējām ar šampi kolēģes 55. Visi spriež, kam nākamam. Es nākamā!
Blakus kolēga- cik tad? 18?
LoooLoooLoooL

Tas mulsinošais brīdis, kad saproti, ka negribi iet mājās.

Man sāk riebties būt sievietei.

Organismā uzrodas kaut kāda dīvaina trauksmes sajūta

Aizgāju uz pasākumu Work(IT).
Tagad ir tik depresīva sajūta.
Bet bezmaksas kola un maizīte bija garšīga.

Vēl mani dzen depresijā tas, ka jābrauc ar jauno mašīnu, bet es nespēju.

Esmu salauzta.
Tagad man sāp otra roka. Rakstīju uz klīniku, kur strādā mana reimatoloģe, atbildēja, ka daktere tagad ir atvaļinājumā līdz 5.09.

For real?! Gribēju uzrakstīt - un man tagad iet nomirt no sāpēm? Bet biju faking pieklājīga un pajautāju dakteres epastu.

3 un pēdējā badošanās nakts.
Sapnī plosījās 17.gs karš, bads un prostitūtas.

Vēl jāiztur 15 h.

Otrās dienas vidus. Meitenēm nopirku bulciņas beķerejā. Šausmīgi sagribējās iekosties:/
Nopirku minerāli ar magniju, vitamīniem un greipfrūtu. Meitenes pusi izdzēra :(

Lai cik ļoti gribētos ēst un siekalas tecēja no kolēģu pusdienu smaržas... Pusdienās uztaisīju melnu kafiju.
Pamēģināsim missalises ieteikumu par badošanos. (Palasījos internetus un manā gadījumā efektīvas ir 3-5 dienu badošanās).
Galvenais vakarā, kad savākšu meitenes neiegrābties pārtikā.
Visādi citādi, ar to vati darbā ir tāpat kā ar krieviju randomā - dara ko grib, bet visi faking klusē.
Un tiktoku es nedrīkstu skatīties, jo tur pilns ar atgādinājumiem, ka es nedaru to ko patiesībā gribu.

Ouuuu faaaaakkkk
Tikko parakstīju sev nāves spriedumu darbā.
Aizrādīju krievenei, lai griež ātrāk getras, jo tas ir steidzami.