Kā vakar pus10 aizmigu, tā nogulēju līdz rītam.
Sapņoju, jau redzētu sapni, tāpēc dažādas rīcības izlaidu, jo zināju ka gala rezultāts būs tāds pats, tāpēc no lieka neko nesarežģiju.
Tur bija daudz līķu. Pie pēdējiem diviem līķiem biju vainīga es pati.
Bet asinis bija melnas un biezas. Nekādu sarkanu pleķīšu, tikai naftas melnums un pārsistas galvas un sašķaidītas sejas un konkrēts vienaldzīgums par tiem, kas tur guļ.

Un vēl kas, dažām lietām, cilvēkiem un sajūtām es vēl neesmu nobriedusi.

A vot Viņu, man vienmēr ir paticis satikt un par kaut ko un neko papļāpāt...