sen nebiju bijusi, tāpēc vakar pielauzu vēl vienu un aizgājām uz ķinīti. skatījāmies komēdiju :D "Yes man". Bij okey, ja vien blakus apsēdušais džeks nebūtu par daudz sasmaržojies un visu laiku neķiķinātu ar savējo čōmu.

vakar arī dzima ideja par pokera vakaru, kur tiktu spēlēts uz naudu, dzerts martini un dāmas būtu saģērbušās seksīgā vešiņā :)

taču šorīt man darbā ir lielā kafijas krūze. jāpaņem maģis un jācilpo uz kokiem ;)

Kārdināšana ir kā smaržas, kuras tu ieelpo tik ilgi, kamēr tev gribas iegūt visu flakonu. /Ž. P. Belmondo./

cērtas acīs, bet tas nekas.
pagaidīšu un pacietīšos.

un vispār, šodien uzzināju, ka viņš tomēr ir dzīvs.
laikam. a varbūt, ka nav.
vairs neēsmu pārliecināta.

nāksies satikt, lai to saprastu.

"1. Rakstnieks vienmēr nēsā brilles un nekad neķemmē matus. Pusi sava laika viņš pavada dusmojoties, otru pusi - slīgstot bēdās. Daudz dzīvo pa krogiem, kur dedzīgi strīdas ar citiem briļļainajiem, pinkainajiem rakstniekiem. Runā viņš ļoti nesaprotami. Rakstniekam vienmēr ir pasakainas idejas par nākamo romānu, bet viņš nepavisam nav apmierināts ar jau publicēto romānu.
2. Cenšoties iekarot sievieti, rakstnieks čukst: "Es esmu rakstnieks." Un uz salvetes uzraksta dzejoli. Tas vienmēr palīdz."
(c)P.Koelju