Bija ar ko noņemties pirmdienas dienā...
vakara izbrauciens ar riteni, mēģinu definēt kā sauc to vietu ar kuru tiek sēdēts uz riteņa, sāpīga vieta šobrīd...
no lauku izklaidēm arī vēljoprojām jūtams sagurums.
un miega pele jau mani medī kādu stundu un ir viegli ievainojusi, liekas jāpadodas...

Skumji par māsu, skatos uz viņu un bieži nelāga sajūta pārņem. Ar savu badošanos viņa sevi pazudina un teikt kaut ko jau liekas lieki, lai atkal nebūtu jāstrīdās. kā, lai liek cilvēkam saņemties, cīnīties. Liekas viņa kļuvusi lēnāka, flegmātiskāka. bieži guļ, bieži viņai salst.
ehh...

Un te ir vieta maniem sapņiem.

Svētdienas vakars un pa šo nedēļas nogali jūtos tik ļoti labi atpūties, ka sāp visas maliņas, uz katru kustību jūtu kādu kaudzīti muskuļu sāpju. Pastrādājos pa laukiem, paspēlējos ar izkapti, saēdos zemenes un izbraukājos ar mopēdu, kaut gan liekas mopēds brauca ar mani, slapju muguru nocīnījos, lai kustētu tā kā vajag uz priekšu un vēl kaimiņu lauku puisis bij iznācis skrieties, šmurgulis tāds ielika kloķi man, viņam ta neraustās agregāts... smieklīgi.
Satiku arī Jauku meiteni un pastaigāju kur nebiju staigājis, papļāpāju un iepriecināju vecīšus ar savu klātbūtni. Man prieks, ka viņiem prieks. un jā šai vakarā man vajadzēja ar draugiem bumbu vēl pamētāt, mmm un tagad jūtu kā esmu atpūties.
pastaigāju nedaudz pa vecrīgu, vēl šai vakaraa gribējās galvu pavēdināt.
tagad jāiemieg.

Ko saprot prāts to nesaprot sirds.

Tik skaisti līst...

[01/07/2009 23:53:42] n says: vis kārtībā... visa dziive viena liela mācība
[01/07/2009 23:53:50] n says: un man gadās visādas huiņas...
[01/07/2009 23:53:57] n says: esmu idiots un nezinu kā lai to labo
[01/07/2009 23:54:38] n says: par citu cilvēku nespēju kļūt... vai tiešām būšu mākslinieks bez mākslinieka izpausmēm, bet ar mākslinieka dvēseli un viņa ķibelēm
[01/07/2009 23:54:39] A N says: prieks manis tu esi baigais gudrnieks
[01/07/2009 23:55:09] n says: (bow)
[01/07/2009 23:55:25] A N says: varbuut paaraak austas prasiibas sev uzstaadi
[01/07/2009 23:55:39] A N says: tad var besis uznaakt
[01/07/2009 23:55:49] A N says: kaa man meedz gadiities
[01/07/2009 23:56:05] A N says: kad saproti kad nesanaak kaa biji domaajis
[01/07/2009 23:56:21] A N says: :)
[01/07/2009 23:57:00] n says: kas zin kā ir labāk, kā ir pareizi




[00:07:54] A N says: itkaa viskrutaakie izgudrojumi ir cilveekiem gados lietprateejiem savaa jomaa
[00:08:21] A N says: ar pietiekamaam iemanaam un interesi un sapratni kautko paveikt
[00:08:21] n says: tā laikam ir.. man nav jomas...
[00:08:42] n says: esmu apmaldījies, stipri dziļi un nedaudz galīgā D**sā...
[00:09:14] A N says: pagrieziena punkts dziivee
[00:09:15] A N says: ???
[00:09:32] n says: apgrieziena
[00:09:48] A N says: pa spiraali uz leju
[00:09:49] n says: liekas, ka jumtu rauj nost
[00:09:58] n says: ceru, ka ne uz leju
[00:10:01] n says: bet kas zin
[00:10:19] A N says: man noteikti uz leju
[00:11:01] A N says: liekas ka viss ko daru ir tikai manaa galvaa



un tā tas turpinaajaas.
patīkami, ka ir ar ko parunāt...

Es tagad vēlētos atrasties uz kuģa spārna (liela kuģa), ar glāzi ruma rokās, sajust kā seju glāsta siltais vasaras vakara vējš, kurš kuģim gaitā esot ir patīkami stiprāks. Maršruts varētu būt bosfora šaurums dodoties Egejas jūras virzienā, kad ielas jau tiek izgaismotas un var manīt kā cilvēki dodas pastaigās. No attāluma manīt zilo mošeju, Rumēlijas cietoksni...
Tā vnk stāvēt un skatīties, sajutst, ka mani kaut kur gaida.

Clinta Mansella - Together We Will Live Forever
noskaņai (protams, vēlams dzīvajā versijā, netālu no manis, bet pieklusināti )...

man ir talants kaut ko sačakarēt... tas laikam manu nekontrolēto domu rezultāts...

Cilvēki ir radīti, lai radītu. Radītu prieku un diemžēl daudz biežāk nepatīkamas sajūtas. Bet kādēļ tā... kādēļ...
Galvā tik daudz domu, pietrūkst spēka viņas sakoncentrēt vienai darbībai. Šaudos pa piecām domām, lasot grāmatu aizdomājos un nemaz nemanu par ko bij aizvadītā lapaspuse. Un tagad vakars, zaļā tēja nedaudz skumji.
Pēc darba negribas doties mājās, nejūtos laimīgs šais sienās, bet kurp īsti doties arī nav.
Jāsaņemas un jādarbojas.

Ir arī šādi rīti, kad liekas kaut ko meklēju, bet īstenībā taustāma objekta nav.
Nevaru atrast dziesmu, kura būtu kā vēss un svaigs pavasara rīts, kā auksta duša.

vēlme pēc klusuma un miera...

Maikls...

Diezgan patīkams sestdienas vakars. Satikšanās ar draugiem (kopīga bumbošana svīšana). labi tā paspēlēt kopā, kaut ko padarīt nevis sēdēt un klausīties jau neskaitāmas reizes dzirdētus stāstus, tāds nogurums ir patīkams...
pēc tam filma, jūtu, ka esmu aizklīdis savās domās, nedaudz grūti skatīties filmas, kurās kā zināms saturiski nekā nebūs, tikai mirklis, troksnis, kāds smaids, kaut kas viegli sagremojams un tik pat ātri pazūdošs...

161 lpp... neviļus pierāvies kājās, lai paķertu zīmuli un tik pat neviļas pavilktu līnijas zem burtu salikumiem...

Kādēļ tās skumjās melodijas tik ļoti dzied man...

Labrīt mans rīts, diena, ko tu man šodien atnesīsi?

diena, kura pilnibā nosēdēta četrās sienas neizejot ārpus. Liekas daudz tādu dienu izturēt es nevarētu, ik mirkli gribas iziet pastaigāt, svaigā gaisā pasēdēt. un ko, lai tādā dienā ieraksta. Pa galvu jaucas čupiņa realizējamu ideju, kurām ik pa mirklim pievēršos, līdz pie vienas grāmatas attopos...
un tagad liekas būs tāpat, pāris lapas līdz acis sāks peldēt...

nepamet mani doma, vēlme jāņu rītā nodoties nelielai kailpeldei, kur man tāda iegriba, bet nepamet... man nepatīk auksc ūdens, bet patīk ši doma...

Tramīgs tas šodienas rīts. Divi draugi zvana un prasa kur esmu kad būšu, kad varēs satikt un pat atbrauks pakaļ. Kaut kur esmu izpelnījies uzmanību un cieņu, patīkami. tātad varu ņemt lielo somu, ģitāru un doties uz māju pusi, kur bieži vien, man liekas, man nekā nav. Tur ir tikai pastaigas ne vienmēr tai jautrākajā omā. Jūra, celiņi (asfaltēti, bruģēti) gar kokiem, celiņi cilvēku pēdu radīti. un jā māte ar būs mājās, manā dz. dienā nenodeva man pat sveicienu, nav pat arī zvaniijusi pāris mēnešus.
hmm bet liekas darīt būs ko, liekas vakarā volejbolu var sanākt paspēlēt, pa smiltīm pavārtīties...