Noskatīta filma (notebook)... ko lai saka Love, skaisti līdz galam. bet liekas tāda mīlestība ir tikai fimām, bet varbūt...
jādodas gulēt un jāslēdz lampiņa laukā...

shii diena skrien ļoti strauji. Liekas esmu gulējis reti ilgi, priekš manis jau būs labs laicinsjh, kopš neesmu sev atļāvis pagulēt. Tad izrāde."Skroderdienas Silmačos" jauka tāda, kaut arī rādīta pa tv nekad neesmu saņēmies skatīties, bet dzīvajā patīkami.
un tagad man nāk miegs, nedaudz jāpasnauž tad būtu labi pieķerties pie grāmatas un viņu pabeigt.
Liekas arii Līgo svētki tuvojas, cilvēki iepērkas, gatavojas saēsties, svinēties, bet par sevi es nesaprotu, man gribas tā vienkārši. tā zaļi un klusi. Ar dziesmu, deju, svaigu gaisu, zaļu zāli.
Ar mani var arī sarunāties.. .

Pārradies pēc pastaigas ar labu miega devu acīs.
Pastaigāju, padomāju, paskatījos apkārt nekārtības un cilvēku stulbums. stulbas, jaunas sievietes alkahola reibumā uzvedas kretīniski. Cīnās, bļaustās ar apsargu. čaļi ne labāki, vismaz policija ieradās un kādu arī savāca. un skatīties nakts dzīvi ir dīvaini.
Izlaidumi, Rīgā kursē drausmīgi liels taksometru skaits.
Bet es vismaz dabūju ko vēlējos, viņi šovakar spēlēja, pasēdēju pie čellistiem , paklausījos, padzēru kafiju, tika nedaudz salta vēja sapūsts, bet gandarīts. čells ir dievīgs instruments.
un atkal jau vakars. jālien zem segas, bet gulta mani tik ļoti nevilina, kaut arī drausmīgi nāk tas miegs.

Sajūta tāda, ka gribas... kaut ko padarīt.
Jāizdodas vismaz pastaigāt, pavēdināties, paskatīties uz cilvēkiem.

Ak šii pasaule tik ļoti sabūvēta uz materiālām vērtībām, ka neko nesaproti. Gribas vnk būt laimīgam, būt kādam nozīmīgam ar to kas tu esi, nevis ar to kas tev ir. Un brīžam liekas nekas daudz nav vajadzīgs, cenšoties aizmirst par to kā pasaule vēlas, lai mēs vēlētos daudz ko nevajadzīgu.
Iziet kailam agrā rītā, svaigā pļavā un priecāties par to cik labi jūties...

Noņemšanās, bet liekas jādodas migā.
kā man patīk gulēt un kā es to nedaru.

Sestdienas Rīts un slaistam studentam jādodas uz skolu, pakreņķēties par mācībām un savu slinkumu.
nice to be out...

Silts ceturtdienas vakars un piektdiena tiek tīta siltā naktī. Sarunas ar draugu par draugu būšanu, par cilvēkiem un viņu draņķīgo attieksmi vienam pret otru... patīkami parunāt, malkojot kādu kokteili, tik nez kāpēc prāts neatslēdzas, lai to visu vnk baudītu, tikai tik vnk...
jādodas, vēlams pasapņot.

Pakritis, paklupis, atsities, sasities.

Atpogā manu kreklu un palaid pa straumi to.
Kā kuģi, kam nekur nav par seklu, ņem mani un izmanto.

i just can't stand still

Skaists lēciens pāri bailēm.

Rīt no rīta man brokastīs būs pankūkas. Kas man nepieciešams ?

Rīts pēc pasēdēšanas. Dīvaini tagad apdomāties par nejēdzīgo vakaru. Nedaudz ar smiekliem, reti gadās redzēt draugu guļam ar biksēm zem ceļiem un pliku pēcpusi uz flīzēm, un tā viņš sagaidīja rītu - kam negadās, bet reti kuram tā gadās.
Bet mans rīts ir pēlēcīgs, pasmags mākonis ar gaišu maliņu.

liekas ir laiks doties pie miega.

Vakars, bijušie jūrasskolas laika biedri. dzīvā mūzika, kuru liekas vairs jau nesaprotu, varu mēģināt saskatīt pozitīvas iezīmes, kaut kādus noteiktus kvalitātes meklējumus, bet satura liekas, ka nav, ja ir pārāk virspusējs, lai manī kaut kas sakustētos.
Iedzērušos klausīties - murgs. Vakars, kurš tiešām liekas bezjēdzīgs, zaudēts vienīgi tas satikšanās mirklis. Un taga gaidas līdz visi atluuziis un pienāks rīts kad jādodas uz darbu.
vismaz ienāca prātā tematika savai dziesmai.

Varbūt kāds zin, kur notiek kādi deju vakari (Rīgā) ? būtu vēlēšanās mācēt to kas patīk.

Saldu dusu.

Diena it kā mana, tā šodien runā. Agrāks rīts, piecēlos, lai aizdotos uz Rimi piepirkt kādus augļus, maizītes un kādu nelielu saldumu pie rudzupuķēm, lai patīkamāk adresātam, tad pa iemīdīto ik rīta taku uz darba pusi ar maišeli rokā. diena rit un rit, tiek izgaudoti mīļie gabali, un liekas, ka slīkstu sevī. Veros aiz loga un laiks tāds pats kā sajūtas. bez vēlmes doties uz māju pusi aizdevos pastaigāt pa centru salīt, nosalt un vējā izpūsties, jo likās tas ir vajadzīgs pat varbūt nepieciešams. Cik patīkami, kad esi slapjš, nosalis iedzert siltu kafiju var sajust kā siltums plūst tevī, ejot pa mitrajām ielām veroties cukurgraudos zem lietus sargiem. Bet lietussargi ir skaisti un vējam arī tīk viņi, it īpaši kad izgriezti uz otru pusi. (te mēs pasmaidam). Pēc mirkļa vēlme kādu iepriecināt, liekas tas tik tiešām neizdevās, vēlējos tik atstāt kādu gabaliņu dz. kūkas, vēlams manīt smaidu un dzirdēt kādu vārdu. Tā ir ar tiem kalniem un muhamediem. Nācās doties pie tā kalna un cerēt, ka atsauksies. Saņēmu brāzienu tik par to, ka rīkojos kā nepieaudzis, bet rīkojos tā kā sirds to teica un viņa nedomāja, viņa vēlējās.
un tagad jāpievēršas sešstīgu instrumentam un vakar nakt sastrīpotām rindiņām uz baltā papīra.

Labrīt...