Vīkendā biju uz biatlona mačiem, atrakciju teltī pamēģināju šaut mērķī, un trāpīju. Man netrīc rokas. Prasmes noderētu.

Biju ciemos, un ieraudzīju

Pirms 20 gadiem

Marts 13., 2006

23:19
nekas TĀDS - liels, balts un pūkains trusis, nav noticis. visu dienu domāju par stomatītu, ka derētu iekosties nekvalitatīvā asfaltā tā, lai asinis šķīst, jo gļotāda kut, bet pievakarē, virzoties pa veikalu Alfa, domāju, kaut nenokristu zeķubikses. vēl suns saslimis un slēpjas pie manis, šim liekas, ka manā pusē nav sāpju
(ir doma)

23:40
darbā kolēģiem parādīju savu falšo draugiem.lv tēlu, nez, vai vēl gribēs "draudzēties", vai gribēs uzticēt kaut kādus darbus, varbūt domās, ka esmu nelīdzsvarota un neuzticama
(11 raksta | ir doma)

Varbūt kādam ir jau pieredze un gatavs saglabājies plāns?
Kā to aptuveni 30 pusmūža cilvēkiem padarīt iespējami aizraujošu.
Es nelietoju spotifaju, bet varbūt tur var atrast jau gatavas Paula un piecdesmito gadu populāro dziesmu listes dejām?
(Doma par onkuli ar sintezatoru mani kaut kā nesajūsmina.)
Interesanti viktorīnas jautājumi par jubilāri, uz kuriem būtu aizraujoši atbildēt, un nestulbas aktivitātes kartupeļu un karbonāžu nokratīšanai dziļāk vēderā arī velkomēti.
Nekad neesmu vadījusi nevienu apaļu ballīti.
Un vēl es nezinu, kur maketē un drukā ielūgumus (daudz nevajag, nu desmit varbūt, bet ar savu tekstu).

No reklāmas: Simtiem cilvēku iecienīts krēms!

Mājās ir kaut kāds samērā vecs pensionārs, kas lāgā nesūc, nevar saprast, kāpēc, bet vispār strādājot ar to var izbesīties. Viņi noveco un izbeidzas? Vai arī ir remontējami? Man ir Philips.
Skatos rd electronics un nevaru saprast, kas mūsdienās ir labs, strādīgs putekļsūcējs par draudzīgu cenu. Problēma ir paklāji un mīkstais grīdas segums (koka grīdas jau mierīgi var izmazgāt arī ar mitru lupatu).
Ir ieteikumi? Akumulatorīgie vai ar vadu, rokā turamie vai uz grīdas liekamie, ar maisiņiem vai ar konteineriem?
Man joprojām tā rd dāvankarte neizlietota (būtu jel kāds palīdzējis un samainījis pret naudu).
Ak jā, un kā uzvedas roboti telpās ar paklāju, dēļu grīdu, galdu, krēsliem?

bet šo biju aizmirsis: http://klab.lv/users/dienasgramata/799980.html?nc=6 Kā es pavadīju Demakovu uz Indiju

šo pirms divdesmit gadiem atceros: http://klab.lv/users/dienasgramata/800268.html Vai jūs gribētu būt Čegevara jaunībā?

no noklausītajām sarunām: vakar biju Mūzikas akadēmijas jauno diriģentu skatē, visnotaļ lieliski, bet viens skaņdarbs (Mijo "Skaramušs") bija saksofonam ar orķestri, tas saksofonists tāds puika ar brillītēm un piesārtušiem vaigiem, aizpogājies līdz augšai (nezinu, ko tas nozīmē, bet izskatījās tieši tā) nopūš trīs daļas nonstopā, gabals sarežģīts, tur visu laiku mainās temps utt, tad ir starpbrīdis, kura laikā viņš jau ir foajē un saticis savu meiteni, dzirdu tikai, kā meitene viņam prasa: "Tu vispār redzēji, kur es sēdēju?"

Pirms 20 gadiem 6. martā rakstu:

"kad man bija 12 gadu, tad domāju, ka spēlēšos ar lellēm visas dzīves garumā, kad man bija 22 gadi, tad domāju, ka vienmēr būšu iemīlējusies, jo tad iemīlējos visu laiku, šķita, ka tā būs vienmēr. re kā piekāsu. nav tādu vārdu kā visas dzīves garumā un vienmēr."

TRAVELNEWS.LV Pētījuma dati rāda, ka 74% restorānu apmeklētāju izvēlas izmēģināt jaunas garšas, dodot priekšroku bagātīgām un interesantām kombinācijām. Visā pasaulē šobrīd ir novērojama pāreja uz drosmīgām, daudzslāņainām garšām, kam raksturīgs asums, izteikts skābums, kūpinājuma un fermentācijas elementi. Arvien biežāk tieši dārzeņi kļūst par ēdiena galvenajiem varoņiem. 60% restorānu apmeklētāju vēlas uzzināt vairāk par garšu un produktu izcelsmi, kā arī par pašiem šefpavāriem.

Mani nomāc pavasara saule. Patikt patīk, bet arī nomāc. 6 mēnešus būs spilgta gaisma.

oi, šajā dienā pirms divdesmit gadiem es ierakstīju cibā:
"kad es nomiršu, jūs raudāsiet?"

un jūs atbildējāt

bet vispār es kaut kad šodien (vai vakar) izdomāju, ka varētu nostiprināt testamentā savu potenciālo reinkarnāciju (kāpēc potenciālo, es visai noteikti nepaspēšu izrauties no sansāras riņķojuma šīs atlikušās dzīves laikā, tā ka agri vai vēlu neizbēgami atgriezīšos) un noteikt deviņus gadus neizmest manas grāmatas un plates gadījumam, ja es piedzimstu atkal cilvēka izskatā

Izlasot txt, ka kāds devies mūžībā, vienmēr iztēlojos uz viņa pleciem mugursomu.

no noklausītajām sarunām (nekā daudz, tikai aprautas frāzes, kurās galvenais ir intonācija, nevis teksts, taču pamēģiniet iztēloties):
- kāds vīrietis iet pāri ielai un runā pa telefonu, apstājas, paceļ acis pret debesīm un satraukti kliedz: "Es saku - bļaģ! Es saku - pag, pag, pag!"
- pavisam jauns puisis ar meiteni ātri pamet RIMI, neko nenopirkuši un acīmredzami sastrīdējušies vai tuvu tam, dzirdu tikai pāris vārdus, ko saka meitene: "Bendžamins Natanjahu!" un pēc pāris sekundēm: "Es nevaru to atbalstīt!"