vai bija naktī briesmas?

pirms 10 gadiem šajā dienā:

22:49
Kāpēc jājūtas slimīgi? Kāpēc rudens? Kāpēc jājūtas?

man ir 1 lieka biļete uz Cēsu mākslas festivāla atklāšanas koncertu Sigmma 18.07. 19.30 Cēsu koncertzālē (25 EUR)
anyone?

Pirms desmit gadiem šajā dienā:
noklausījos sarunu tramvajā - brauc divi jaunieši, viņš: gadi tā ap septiņpadsmit, blonds, rūpīgi ieveidotām cirtām, melnā, platā lietusmētelī, pieguļošām biksēm, kājās sarkani sporta apavi, runā ar viegli nojaušamu ārzemniecisku akcentu, kas iegūts pēc gada apmaiņas programmā kaut kur Eiropas koledžās; viņa: vēl stilīgāka.

Viņš (skatās ārā, lietū aiz loga): Es nesaprotu, kā var būt uz ielām tik daudz alkoholiķu.
Viņa: Mhm.
Viņš: Vai tiešām cilvēki tik slikti dzīvo?
Viņa: Mhm.
Viņš: ...tā - dzert uz ielas dienas laikā! Viņi ne uz ko vairs necer?
Viņa: Nesaprotu.
Viņš: Dzīvē taču ir tik daudz skaista.
Viņa: Jā.
Viņš: Kāpēc jālieto alkohols? Vai vēl trakāk - narkotikas!
Viņa: Jā, to es vispār nesaprotu.

aizvakar rakstīju par Lieldienu sajūtu, skatoties uz mākoņiem
un vakar radinieces telefons patvaļīgi man atsūta zaķa bildi ar Lieldienu vēlējumu

Kāpēc tik maz ir dzirdēts par biseksuālajiem vīriešiem Latvijā? Vai varbūt tas ir mīts un tikai sievietes ir biseksuālas? Vai tā ir īpaša stigma un viņi kaunās iznākt no skapja?

Lūdzu iesakiet labu meistaru vai arī firmu, kas var izgatavot virtuves leti ar skapīšiem zem tās. Ideālā gadījumā tādu, ar kuru var arī pārrunāt labāko risinājumu, jo virtuvei paredzētā vieta ir neliela un nestandarta.

Vajadzētu mazāk interesēties par citiem un vairāk par sevi — jo, kas zina, varbūt arī sevī ir kas tikpat skandalozs, cik kaimiņam.

fb pārlasījos: neizlasīju vis, ka spāņi priecājas, bet - sātani priecājas.

un tieši pirms kādām 15 min. iekš teams darbā zvanĩja dusmīga spāniete.

mani šī paparde, kas stāv te uz palodzes, tracina. es to nevaru izturēt.
traka paparde, jo tai nav nobeiguma. ieskatieties, izskatās, ka tur ir tikai bezgalība.
varētu nelaistīt, un ļaut, lai tā mirst, bet žēl nokaut bezgalību - kaut gan grūti izturēt.


( ļaunā )

Varbūt tāpēc neesmu labs darbinieks un ambīciju nekādu,
ka vispār nespēju identificēties ar savu darbu. Tas, ka citi mani ar to identificē, nav mana darīšana. Man pašai nesanāk, un arī necenšos.
Nav obligāti saplūst. Tie, kas saplūduši, tie laimīgāki, bet ko tur daudz.
Ceļos, lai strādātu, jbtw.
30 stundas no vietas. Nu, nē.

Kāpēc sētnieku cilvēki uztver normāli? Man visu mūžu jāklausās replikas. Vienmēr.

Manā pusē debesis atgādina Lieldienu olas. Neviens tādas nekrāso, bet iedomājos Lieldienas.
Gaiši zilais spraucas no pelēkā.

izdomāju labu uzrakstu uz tēkrekla:

"Kopš kura laika tad tas ir aizliegts?!"

lietotāja kochka atgādināja par "Nemiera grāmatu", kuru mēdzu paņemt un lasīt uz dullo no jebkuras vietas.
Tikko atšķīru:


"[..] Vienmēr esmu cietis, ka citi pret mani ir vienaldzīgi. Es esmu Laimes Bārenis, tāpat kā visiem bāreņiem, man ir vajadzība pēc kāda pieķeršanās.
Vienmēr esmu jutis izsalkumu pēc šīs vajadzības piepildījuma. Esmu tik labi pielāgojies šim neizbēgamajam izsalkumam, ka reizēm pat nezinu, vai es jūtu vajadzību ēst.
Jebkurā gadījumā dzīve mani sāpina.
[..]
Dažreiz man šķiet, ka man patīk ciest. Bet patiesībā es dotu priekšroku kam citam."

/F. Pesoa, "Nemiera grāmata", 178. lpp./

Nav attīstības. Varbūt pat degradējos, jo kādreiz vismaz vairāk lasīju.
Bet nu jā, savs centrs paliek, kur ir. Nemainās.

Apbrīnojami.

pamanījāt tumsu?
varbūt tie ir lietusmākoņi, bet varbūt tā ir īsta nakts

pamanījāt, ka putni dzied mazāk? pamanījāt, ka drīz augusts?
gads paiet tieši vasarā, nevis tad, kad laimīgs jaunais gads

usne iedvesmoja palūkot, ko rakstīju pirms 20 gadiem šajā dienā:

02:00
ideāls laiks, lai būtu laukā ar 'velō' TAGAD. štrunts par saulītes spīdēšanu, tieši vasaras nakts ir 'atslēgvārds'.
es gan savu rumpi pārvietošu vien līdz gultai. dusi arī tu.
(4 raksta | ir doma)

15:30
es te nevienam neko neesmu solījusi?
jau kopš rītausmas ir sajūta, ka esmu kādam solījusi kaut ko, bet nepildu. tikai neatceros - kam un ko.

Atcerējos, ka tajā karstajā dienā pusdienas snaudā noredzēju riktīgi murgainu sapni - tādu, kas liek pamosties sviedros un šausmās: man bija pazudis mobilais telefons! To konstatēju atceļā no viesošanās bijušās sievas dzīvoklī (nejautājiet kuras, sapnī tas bija kaut kāds kompozīts tēls) - pēc izkāpšanas no sabiedriskā transporta. Sākumā domāju, ka esmu telefonu atstājis tajā dzīvoklī un jau metos atpakaļ, bet tad sapratu, ka neatceros adresi, turpceļā durvis biju atradis tikai pēc sarunas pa telefonu, bet tagad man tā nebija! Tad iedomājos, ka varu izmantot savu veco telefonu, kurš atrodas mājās grāmatplauktā un ir vēl tīri lietojams, varētu pat piezvanīt tai bijušajai un uzzināt, vai mans jaunais telefons nav tur, taču tad vajag jaunu SIMkarti, vēl ir agra pēcpusdiena un varu paspēt uz kādu mobilo salonu, lai pieteiktu telefona pazušanu un dabūtu jaunu karti, taču tam vajag ID karti, kas bija kopā ar telefonu un arī ir pazudusi, taustu krekla krūšu kabatu, kurā turēju to visu, un saprotu, ka esmu apzagts trolejbusā - kabatas sāns ir atgriezts ar žileti un noļucis lejup - darbojies kāds profesionāls kabatzaglis. Tā arī stāvēju totālās šausmās ielas vidū un nezināju, ko lai tagad iesāk, kamēr pamodos un vēl pāris sekundes domāju, kā dzīvot bez mobilā (bez tā man nav pat interneta mājās), līdz acīs iekrita līdzās esošais grāmatplaukts ar telefona maliņu, tur bija gan jaunais, gan vecais, kurš vēl ir tīri lietojams, tikai baterija vairs netur. Murgu sviedri pamazām iesūcās spilvendrānā. Viss bija labi.

populārākā by Sparks
Rudaka fb daži fragmenti no koncerta ielikti
nu jau veci, bet nemaz nav veci

https://youtu.be/C8dqCQ2MHfQ