Es tagad vēlētos atrasties uz kuģa spārna (liela kuģa), ar glāzi ruma rokās, sajust kā seju glāsta siltais vasaras vakara vējš, kurš kuģim gaitā esot ir patīkami stiprāks. Maršruts varētu būt bosfora šaurums dodoties Egejas jūras virzienā, kad ielas jau tiek izgaismotas un var manīt kā cilvēki dodas pastaigās. No attāluma manīt zilo mošeju, Rumēlijas cietoksni...
Tā vnk stāvēt un skatīties, sajutst, ka mani kaut kur gaida.

Clinta Mansella - Together We Will Live Forever
noskaņai (protams, vēlams dzīvajā versijā, netālu no manis, bet pieklusināti )...