Galvas sāpes, bez iemesla.

un sanāca pat ļoti labi,
priekš pirmās reizes.

Pasmaidiet...

Miega pilnām acīm esmu piesēdies palūkot, kas šeit notiek. KLusi un mierīgi.
Tiešām jādodas zem segām, lai rīt no rīta var aizdoties pēc materiāliem brokastu pankūkām...

mmm pastaigājām ar draugiem papļāpājām, nedaudz iedzērām tik domāju ka runāju maz, liekas, ļoti maz.

Nedaudz skumji man vērst savus acu skatienus uz telefonu.
Viņš klusē un liekas pat manis nav, kamēr viņš klusē.
Pietrūkst kādas ziņas, kura ir nākusi tāpat, pilnīgi bez iemesla,
tikai, lai atrakstītu un es būtu tas kurš uzklausītu, izlasītu.

mmm šodien paņēmu izvest pastaigā savu elektrisko ģitāru, sen nebij aiztikta. Žēl man viņas, nesanāk veltīt laika viņai.
Ar draugiem paspēlējām, pabungojām, padziedājām kolektīvi par - wild thing (:
teksta nav daudz, bet pietiek, lai balss saites pamocītu...
Un jau vakars. Un puncis uz mani dusmojas - saimnieks neruupējas...

Esmu nesen pārradies, būtībā no darba. Un ir tā lieliskā sajūta, ka esmu tur kur man nav jābūt, pavisam un noteikti. Tas nav man. Brīžiem uznāk tādas iekšējās dusmas, gribētos, lai vis padodas, bet tāda sirds kā mana par sīkumiem pat sevi sagrauziis.
un ir dižķibele, liekas pat laikā, ienākumi nekādi, darba laiks nemainās, būtībā noslogotība arī, tik jēgas nekādas, gandrīz nekādas.
Kaut kas noteikti ir jāmaina, jāmeklē savs ceļš.
Esmu nogājis no takas, kura ved uz augšu. kur ir mans sirdsmiers?
Esmu liekas no tiem maitām kuri grib daudz. visu un visādi. Bet esmu mierīgs, katrs pārdzīvojums paliek manī.

mmm esmu noguris. Jūtu, ka man ir mugurkauls un viņam apkārt esošie audi sāp... piekusuši no cīņas par bumbu.
noskrējies, liekas, pat kāju pēda piedilusi, nedaudz, bet ir labi, kā pēc labas cīņas, kā pēc patīkama smaida. tik liekas derētu šodien arī kaut ko apēst, lai enerģija ne tikai patērējas.

Bet es noguris ienāku šajās sienās, kuras man būtu mājas, bet man te īsti netīk. nav tā siltā mājīguma un pavēra sajūta, šis ir tikai sienas kur tverties no dabas un izgulēt mierīgi miegu.
Jūtu kā mani paņem tas pelēkais. tas nedaudz melanholiskais... jā, liekas, ir vajadzīga kāda laba melodija...

Jādodas apskaut savs uzticamais spilvens un nedaudz jāuzkrāj spēki rītdienai. Esmu veiksmīgi dzenājis bumbieri , bet tā īsti nebij labi. Ir kāda kripata nožēlas.

Nekā nedarīšana atņem spēkus, tāpat kā runāšana ar vecākiem. Šodien aizdomājos, ka varbūt tas ir normāli, ka tēvi ar dēliem nevar saprasties. Es uzklausu, bet liekas tādas muļķības, ka negribas iebilst un tik grūti komunicēt ar tādu cilvēku, kā mans tēvs. Valdu sevi, lai nepaceltu balsi klausoties...

Tagad miegs.

neatstāja vienaldzīgu...



sajūtu attēls...

Viņa, tā mana māsa, nenāk pie prāta ar saviem ēšanas paradumiem. Pa retam sastrīdamies (es pie vainas), bet ne jau aiz tā, ka vēlos viņu kaitināt vai ko sliktu, bet mani uztrauc tas ko redzu. Tikai daudziem laikam pietrūkst drosmes vai arī viņiem ir vienalga, lai ar viņu aprunātos un mēģinātu palīdzēt. Tik, es tik tiešām nezinu kā. Saprotu, ka vaina viņai galvā un būtu viņai pašai jātiek galā tik kā lai viņai dod to impulsu, kā lai notiek tas klikšķis.
kā lai, ko lai...

kaulainas sievietes nav skaistas...

Liekas šovakar jādodas māmmiņa apciemot, liekas neesmu bijis ļoti ilgi mājās (it kā mājās). parunāsim ja sanāks. Liekas arī prāts nesas uz vēlu peldi, par maz peldēts, par maz. Vecums laikam nāk virsū, nav vairs tik liela laika kavēšana ūdens priekos, kāda bij agrāk - nedaudz bezrūpīgajā bērnībā.

neliels enerģijas lādiņš, kaut kā, dejas soli liekot, balss saites vingrinot...

push

Mazliet skumīgi...
mazliet...

vēl pāris lapaspuses un gan jau miega pele mani sasies, lai kā es vairītos.

diena, darba nedēļas otrā, bet tik ļoti jau apnikusi. darba netrūka, brīžam tiku pievērsts trim lietām vienlaikus, bet neviena no viņām tādā veida uz priekšu nebīdījās. viss tika izdarīts un pienāca vakars ar nedaudz nomāktu, skumju sajūtu.
Nodevos lasīšanai un vienā mirklī mani piemeklēja negulētu dienu sajūta, tiekot svaigā gaisaa pameta mani.
Un lietus. Jā, lietus pat lika pasmaidīt. Viegliem soļiem ejot, lietus lāsēm pilot, kalu plānus, mēģinot nospraust skaidrākus mērķus, bet nav viegli. Varēja vērot kā cukurotie cilvēki slēpjas. ui ui ui, ka tik nesaslapinātos.
un tagad vakariņas, nav tas pareizais laiks, nu nemaz. kaut kā nepareizi daros.

Art without emotions is mathematics.

Mana nelielā šis dienas bauda ir pāris stundu miegs...

mmm esmu šovakar atgriezies mājās. pabraukājos ar sabiedrisko transportu, lasot grāmatu, stāsts iet uz priekšu. izdarīju to ko vajadzēja jau sen nokārot, patīkami bija arī redzēt patīkamu smaidu. Protams neiztiku bez pastaigas pa vecrīgas ieliņām, vēlējos izvēdināties, laiks nebija tas siltākais, bet noteikti ne sliktākais.
Un tagad atkal te sēžu un doma uzņemt kalorijas, no kurām diezgan veiksmīgi sanāk izvairīties pēdējās dienās, jāapvieno patīkamais ar lietderīgo. patīk man labi paēst...